Kā zagļi mani apčakarēja?89

Kā jau katru rītu es esmu ieradis braukt uz darbu ar riteni, kā nekā pavasaris, silts laiks taču jāizbauda. Bet kādu rītu manā piemājas šķūnītī bija uzlauzta slēdzene, paskatos šķūnītī un jā, riteņa tur vairāk nav. Protams, es pazvanīju policijai, ziņoju par nozagtu riteni, aizpildīju protokolu un devos vien uz darbu ar sabiedrisko transprotu.

Tā arī policija man neziņoja par riteņa atrašanu, domāju jau ka jāatmet ar roku un jāiet noskatīt kāds jauns ritenis, ne dārgs, bet tāds lietots, jo nauda vasarai jātaupa, taču pēc pāris dienām...

Ejot uz šķūni pēc malkas es ieraudzīju neticamo, ritenis bija savā vietā, viņam nebija ne skrammbas, pluss vēl tam bija piestiprināta zīmīte kurā bija rakstīts: " Mēs no sirds atvainojamies, ka aizņēmāmies jūsu riteni, šeit jūsu morālajai kompensācijai 2 biļetes uz jaunāko kino filmu!" Es nebeidzu priecāties!

Protams, pazvanīju policijai, sacīju ka ritenis ir laimīgi atradies, sveiks un vesels.

Nākamajās dienas vakarā jau bija jādodas uz kino, paķēru līdzi savu draudzeni un devāmies uz kino, atpakaļ ceļā nodomāju, ka tas varētu būt kāds kaimiņš, bet tad jau kaimiņš būtu palūdzis riteni, nevis nozadzis.

Kad gribēju slēgt vaļā durvis savam dzīvoklim, ieraudzīju neticamo...