Šis raksts ir par to kā veidot pareizu sarunu ar cilvēku, tādējādi radot labu iespaidu.
Lai panāktu veiksmīgu sarunu ar cilvēku ir jāprot gan klausīties, gan runāt. Cilvēkiem patik, kad viņos ieklausās un cenšas saprast.
Tātad, Kāpēc cilvēki neprot klausīties?
1) Cilvēks domā daudz ātrāk, nekā runā. Mēs jau iepriekš varam prognozēt, kas tiks tūlīt pateikts, līdz ar to kļūst garlaicīgi un mēs vairāk nesekojam sarunai;
2) sarunas laikā, kad mums ko saka, mēs sākam apsvērt iespējamo atbildi, nevis turpinām klausīties;
3) Ja tiek stāstīts par jaunām idejām, kas jau sākumā mūs neapmierina, nenoklausoties līdz galam, mēs sākam pārdomāt, kā tās noraidīt;
4) Ja mums jau pašā sākumā nepatīk runātājs, mēs neieklausāmies viņa teiktajā;
5) Ja mēs nesaprotam, par ko tiek runāts, mēs vienkārši mājam ar galvu it kā piekristu un tajā laikā domājam par kaut ko citu.
Kā kļūt par labu klausītāju?
Lai izkoptu klausīšanās mākslu, vispirms ir jāapzinās savas klausīšanās iemaņas. Zinot savus sliktos un labos paradumus, ir iespējams tos pilnveidot. Jūs uzskatīs par uzmanīgu klausītāju, ja:
1) Būsiet iejūtīgs pret sarunas biedru. Cieniet faktu, ka viņš grib uzsākt sarunu tieši ar jums;
2) Jau sarunas sākumā panāksiet savstarpēju saprašanos ar sarunas partneri;
3) Centīsieties nepārtraukt runātāju, jo pacietīga klausīšanās var palīdzēt atrisināt saspīlētas situācijas un mazināt sarunas biedra agresivitāti;
4) Pietiekoši daudz skatīsieties uz savu sarunas biedru, veidosiet acu kontaktu (lai gan kautrīgiem cilvēkiem tas var būt nepatīkami);
5) Neizdarīsiet pārsteidzīgus un priekšlaicīgus secinājumus.
Svarīgi sarunas laikā koncentrēt uzmanību un izvairīties no blakus domām. Bez tam nevajadzētu ļauties negatīvām emocijām pret runātāja izteiktiem atsevišķiem vārdiem vai domām. Šai gadījumā jāmēģina izprast, ko ar to grib pateikt sarunas biedrs, nevis, kā jūs to uztverat.
Sarunājoties ir jāpievērš uzmanība savai ķermeņa “valodai”. Nedrīkst ieņemt “aizsardzības” pozu, t. i., sakrustot rokas un kājas, savilkt citus ķermeņa muskuļus. To sarunas partneris saprot kā noslēgšanos un atklāta, brīva saruna turpmāk nav iespējama.
Kā runāt ar sarunas biedru?
Runājot ir ieteicams atrast laiku pauzēm, lai arī partneris varētu izteikties un iesaistīties sarunā. Ikvienas sarunas laikā ir jābūt vērīgiem – jāvēro arī partnera nevārdiskie signāli (žesti, mīmika, balss intonācija u.c.). Svarīgi, lai runājot vārdi atbilst neverbāliem signāliem, ja nē – sarunu biedrs uzskatīs, ka nerunājat patiesību.
Sarunā vislabāk palīdz atklātie jautājumi. Tie sākas ar vārdiem “cik”, “kas”, “kāpēc”, “ko”, u. tml. Atklātie jautājumi rosina sarunas biedru iesaistīties dialogā, izsaka interesi par viņa viedokli, mudina sniegt nepieciešamo informāciju. Atklātie jautājumi veicina brīvu sarunas risināšanos. Protams, arī šos jautājumus nevajadzētu uzdot ļoti lielā daudzumā, jo to var uztvert kā uzmācību.
1) Ir jārunā mierīgi, labāk drusku lēnāk nekā par ātru, jāizvairās no vārdu stiepšanas pārāk gari;
2) Ir jārunā skaidri, bet neapstājoties pēc katra vārda, jārunā skaļi, bet nekliedzot un neķērcot;
3) Ir jārunā dabīgi un vienkārši, jāsargās no teatrālisma un pārspīlējumiem.
4) Nemētājaties ar rokām un nevaikstaties, bet skatieties atklāti sejā tam, ar kuru runājat.
5) Nenorijiet galotnes, bet arī pārāk neuzsveriet tās;
6) Padariet savu balsi lokanu un neaizmirstiet, ka jau no balss skaņas var noteikt cilvēka raksturu un jūtas;
No kā jāizvairās runājot?
Nesakiet katra vārda galā: «bez šaubām», «vai nē?», «šausmīgi», «ko jūs sakiet», «es jums saku», «saprotiet», «zin».Sargieties atkārtot vārdus un izteicienus.
Šie ir tikai daži ieteikumi, ko vajadzētu ievērot runājot ar cilvēku. Jāievēro pieklājības normas, gan klausoties, gan runājot, jo savādāk sarunu biedram var rasties slikts iespaids par jums.
