1 Saulkrastu novada moto ir "Saulkrasti - tuvāk saulei" un ne velti, jo tur ir novērots ievērojami lielāks saulaino dienu skaits, nekā citviet Latvijā. Ja ieskatāmies vēsturē, tad Saulkrasti savu nosaukumu ieguva 1933. gadā, Neibādes apdzīvotajai vietai apvienojoties ar Pēterupes ciema teritoriju. Ciema nosaukumu izvēlējies rakstnieks Emīls Cīrulis pēc savas lugas "Ziedu laiks" darbības vietas.
2 Kokneses nosaukums jau ap 1200. gadu minēts rakstos. Esot pastāvējuši vairāki Kokneses nosaukuma vāciskie un krieviskie varianti, bet tie visi ir atvasināti no upes "Kokna" nosaukuma, kā agrāk tikusi dēvēta upe Pērse.
3 Jelgava. Tās senākais nosaukums bijis Mītava, kas cēlies no vārdiem "mīt, mainīt" un norāda uz mīšanas un maiņas vietu. Šo nosaukumu vairāk lietojuši cittautieši. No 17. gadsimta pilsētas nosaukums ir Jelgava, tas saistās ar pilsētas ģeogrāfisko atrašanās vietu - apvidvārds "jelgs" nozīmē zems, mitrs un "jelga" - purvaina vieta.
4 Siguldas vietvārda izcelsmei pastāv dažādas versijas. Viens no ticamākajiem variantiem ir vācu nosaukuma Segewold (Siegewald, Sygewalde) atvasinājums no Sieg + Wald, kas latviski nozīmē "uzvaras mežs" un norāda uz krustnešu un zemgaļu uzvaru kaujā ar līviem netālu no Satezeles pils 1206. gadā. Kā vēsta Latviešu Indriķa hronika, Siguldas nosaukums radies 13. gadsmita sākumā formā "Sygewalde". Šāds nosaukums dots jaunuzceltajai Zobenbrāļu ordeņa pilij un gandrīz līdz pašām hronikas beigām tas lietots tikai šīs pils apzīmēšanai. Siguldas novada senākais nosaukums bijis Satezele un tā centrs bijusi Satezeles pils tagadējā Lībju kalnā. Pēc tam, kad Satezele 1212. gada nemieros tika nopostīta, Siguldas pils vārds pārgāja uz apkārtējo novadu.
5 Ogres upes krastos. iespējams, tieši Katrīnas kāre uz kādreiz Ogres upē tik bagātīgi mītošajiem zušiem bijusi viena no Ogres nosaukuma izcelšanās ierosmēm, jo kāda latviešu teika stāsta, ka laikā, kad Vidzeme tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā, ķeizarienes Katrīnas I valdīšanas laikā uz šo apkaimi sūtīti zaldāti, kas vietējiem iedzīvotājiem taujājuši, kur esot upe, kas bagāta ar zušiem (krieviski- ugri), no kā esot cēlies Ogres upes vārds un līdz ar to arī apdzīvotās vietas nosaukums. Ogre pirmo reizi minēta Latviešu Indriķa hronikā, kur aprakstītas senču pilis. Arī šeit tiek apstiprināts, ka nosaukumu apdzīvotā vieta ieguvusi no Ogres upes.
6 Ikšķiles apvidus ir viena no vissenāk pieminētajām vietām Latvijā. Apkaimē dzīvojušas Daugavas lībiešu ciltis. 1185. gadā lībiešu ciemā, ko paši lībieši nodēvēja par Üxküll (Daugavas lībiešu valodā nosaukums "ÜX KÜLLA" nozīmē- "viens ciems" vai "pirmā apmetne"
vācu krustneši uzcēla baznīcu – pirmo mūra celtni Baltijā, 1186. gadā tai blakus pili, kur Meinardu ordinēja par Ikšķiles bīskapu. Vēl šodien Daugavā uz Svētā Meinarda salas atrodas Ikšķiles baznīcas drupas, kas ir senākā mūra celtne Baltijā.
7 Krāslava" radies no latgaliešu vārda "krāsls" – krēsls, jo Daugava pie Krāslavas met vairākus lokus, kas pēc formas atgādina krēslu. Otrs izskaidrojums runā par to, ka Krāslavas nosaukums radies no cita latgaļu vārda "krāsla" – krēsla. Senatnē Krāslavu iekļāva tumši, neizbrienami meži un to klāja krēsla. Vēl viens Krāslavas nosaukuma izskaidrojums saistīts ar Polockas krivičiem, kuri pazina tagadējās Krāslavas apkārtni jau XI – X gadsimtā, bet varbūt arī agrāk. Viņi Daugavas loku pie Daugavas sauca par "krasnaja luka" vai "krasnaja lava", t.i. "krasnaja" – skaists, "lava" - vieta, krēsls, dotajā gadījumā skaista vieta. Vēl vienā ziņā Krāslavas vēsture tajos laikos saistījās ar Polockas vārdu. Pēc esošiem nostāstiem 10. gadsimtā Krāslava piederēja Polockas kņazienei Rognedai Gorislavai, kuru vēlāk apprecēja Kijevas kņazs Vladimirs. Par Rognedas dzīves vietu Krāslavā tiek norādīts Teātra kalns, kas savu nosaukumu ieguva daudz vēlāk. Tādā veidā ar Rognedas Gorislavas (Gorislava – Kroslova) vārdu saistās ceturtais Krāslavas nosaukuma rašanās skaidrojums.
