Kā radās Rīgas mikrorajons Dārzciems?0

Dārzciema apkaimes kopējā platība ir 4,577 km², kas ir par nepilnu 1/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 9 301 metri. Noteiktās Dārzciema apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, jo tās iet pa maģistrālajām ielām un dzelzceļu, kā arī apbūves raksturs apkaimes austrumu daļā ir skaidri nošķirams no kaimiņos esošām Pļavnieku un Šķirotavas apkaimēm. Tomēr Dārzciema apkaime nav uztverama kā vienots telpisks veselums, jo arī tās robežās ir vērojamas salīdzinoši būtiskas apbūves rakstura atšķirības. Tas gan netraucē šo teritoriju noteikt kā vienu pilsētas apkaimi, jo arvien skaidrāk iezīmējas tās vienojošais elements — Dārzciema iela, uz kuras norisinās aktīva uzņēmējdarbība un gan vietējie iedzīvotāji, gan arī caurbraucēji var saņemt dažādu pakalpojumus. Kā lokālais centrs apkaimes ziemeļrietumu daļā ir minama teritorija ap Nīcgales un Sesku ielas krustojumu, dienvidrietumu daļā — teritorija ap Rēzeknes un Piedrujas ielām, bet ziemeļaustrumu daļā — teritorija ap Augusta Deglava un Ilūkstes ielas krustojumu.

Dārzciema rietumu daļā starp Dārzciema un Ilūkstes ielām lielākoties ir viena un divstāvu apbūve, kamēr rietumu un ziemeļu daļā dominē trīsstāvu līdz deviņstāvu dzīvojamo māju apbūve. Padomju laikā Dārzciemā atradās plaši pazīstamais universālveikals "Lubāna" (sarunvalodā parasti saukts "Lubančiks"), kas kā patstāvīgs veikals savu darbību turpināja līdz pat 2004. gadam, kad tas tika pārbūvēts par veikalu T-market (tagad Maxima X). No padomju laikiem līdz deviņdesmito gadu beigām arī Nīcgales ielā 40 atradās universālveikals. Viens no pirmajiem lielveikaliem šajā Rīgas daļā bija Rimi Deglava, kas atrodas Deglava ielā 110, un tika atvērts deviņdesmito gadu beigās.