2) Tev jākļūst par bīskapu. Bīskapi ir daudz mazāk kā mācītāji. Pasaulē ir ap 400 tūkstošiem mācītāju, bet bīskapu vien ir ap 5000. Kamēr mācītājām ir baznīca, tikmēr bīskapam ir katedrāle, no kuras pārrauga daudz vietējās baznīcas. Lai pakāptos savā karjerā, jāgaida, kamēr vietējais bīskaps būs spiests pamest savu amatu, tādā veidā atbrīvojot tev ceļu. Bīskaps var pamest savu amatu, sasniedzis 75 gadu vecumu vai arī nomirst. Bet tu nevari tā vienkārši pieteikties par bīskapu, jo ir jau sagatavots slepens saraksts ar potencionālajiem bīskapiem, kas tiek atjaunināts ik pēc 3 gadiem, balstoties uz vietējiem bīskapiem, kuri domā, kurš būs labs aizstājējs vienam no viņiem, ja viņš aizies. Lai būtu šajā sarakstā, tev, protams, jābūt dievbijīgam. Tev vajadzētu arī būt:
1. 35 gadus vecam;
2. Esi bijis mācītājs vismaz 5 gadus;
3. Doktora grāds teoloģijā ( vai līdzvērtīgs tam);
Pieņemot, ka esi izpildījis visas minētās prasības, tavs vārds var būt, gan var nebūt šajā slepenajā sarakstā. Vietējais bīskaps tad dod šo sarakstu tavas valsts Pāvesta vēstniekam, kuru sauc par Apustulistisko nunciju. Nuncijs izvēlās 3 mācītājus no saraksta, dara padziļinātu viņu izpēti, veic intervijas un tad izvēlās vienu, kas viņam šķiet vislabākais. Bet tas vēl nav galā, jo nuncijs sūta viņa ziņojumu uz Vatikānu un bīskapu kongresu, kas apskata katru potenciālo ieceļamo no visas pasaules. Ja bīskapu kongresam nepatīk neviens no trīs kandidātiem, viņi var teikt, lai nuncijs sāk visu no sākuma. Ja viņiem patīk viens no nuncija kandidātiem, tad viņa vārds tiek sūtīts Pāvestam, kurš var noraidīt to un sākt visu no sākuma. Tāpēc nevajag būt izbrīnītam, ka šis process var aizņemt ne tikai mēnešus, bet pat gadus. Bet pieņemot, ka bīskaps tavā apgabalā ir pametis savu darbu tieši laikā un tu biji šajā slepenajā sarakstā, tevi pieņem nuncijs, sniedz veiksmīgi intervijas, bīskapu kongress apstiprina tevi un Pāvests tevi nepasūta ratā, tad apsveicu, tu esi bīskaps. Bet ne tik strauji. Vēl viss nav galā.