Vienā no iepriekšējiem rakstiem filosofēju par to, kādēļ gan iegājies tā, ka meitenes gaida, lai puiši spertu kādu soli pretī pirmie. Komentāros izlasīju, ka daudziem puišiem tā patiesībā ir problēma - saņemties un uzsākt sarunu ar meiteni.
Šajā rakstā uzskaitīšu pāris vienkāršas lietas, kas varētu palīdzēt labāk veidot kontaktu ar meitenēm. Centīšos neizplūst detaļās, bet pietiekami skaidri izklāstīt domu.
Lai iepazītos ar meiteni svarīgi ir saprast, kas ir tās vērtības, kas meitenēm ir svarīgas. Daudzi noteikti pirmāmkārtām iedomājas, ka vislabākās izredzes atrast foršu meiteni (lasīt - pievilcīgu, ar labu humora izjūtu, apķērīgu + citas specifiskākas īpašības) ir sportistiem, vai izteikti tehniskiem čaļiem, kas ķimerē savus spēkratus un dragā pa ielām.
Lai gan šāda tipa hobiji lielā daļā meiteņu izraisa neviltotu interesi un vēcina vēlmi ar puisi iepazīties un kopā pavadīt laiku, hobiji un dzīvesveids tomēr nav noteicošie. Noteicošais ir pats cilvēks.
Reti kurai meitenei tīk iedomīgi puiši un reti kuru meiteni piesaistīs "klusie tipi". Toties, lielu daļu meiteņu piesaista puiši, kas ir par sevi pārliecināti, bet tai pat laikā piezemēti.
Milzīga problēma, ko redzu ikdienā ir puišu pārliecības trūkums par savu izskatu, spēju veidot sarunu vai vēl citiem iekšējiem kompleksiem. No malas esmu pat darbā redzējis, ka meitene vienā momentā nopēta puisi, kamēr viņš neskatās, bet, brīdī, kad viņu skatieni satiekas, viņa, lai arī visu laiku pirms tam viņas seja ir bijusi nopietna, velta puisim superīgu smaidu. Viņš protams to palaiž garām un aiziet tālāk.
Tas attiecīgi noved pie nākošās Latvijas puišu problēmas - nespēja uztvert meiteņu mājienus. Tā kā tieša saskarsme no meitenes puses bieži vien tiek dēvēta par "kāršanos kaklā", tad meitenēm nākas izmantot ķermeņa valodu un sejas grimases, lai vērstu puiša uzmanību uz sevi un liktu viņam noprast, ka viņa ir ieinteresēta. Problēma slēpjas tajā, ka vidusmēra puisis iekšēji automātiski izslēdz domu, ka meitenei, kas viņam ir iekritusi acīs, viņš varētu patikt tik pat ļoti un visi meitenes centieni paliek nemanīti.
Ko es ar to visu gribēju pateikt?
Ja Tu lasi šo rakstu un saskati sevī to puisi, kurš nav īsti pārliecināts par sevi. Saņemies. Nav tik traki kā Tev šķiet. Pieej pie viņas, uzrunā viņu skolā, darbā, treniņā, vai kur nu esi ieskatījies kādā daiļā būtnē. Viņa neskatīsies uz Tevi dīvaini, neatšūs, pat neveidojot nekādu sarunu, viņa nesmiesies par Tevi un nestāstīs draudzenēm par jūsu sarunu kā par ko smieklīgu. Meitenes ir tādas pašas kā mēs. Iekšēji nedrošas. Tādēļ mums ir jābūt mazliet drošākiem par sevi. Lai iedrošinātu sevi un iedrošinātu viņas.
Lai Tev izdodas. 
Apstādināšu un tiekšu "Čau, kā iet?", kas liekas ļoti nedabīgi un "lame". Par kaut ko jēdzīgu es varu runāt ilgi, bet nezinot ne grama par to cilvēku man nav par ko ar viņu runāt. 
