Kā es uz striptīzbāru gāju jeb piedzīvojums Ukrainā55

Bet pievērsīsimies galvenajai stāsta daļai. Striptīzklubam. Kā es to atradu? Pavisam vienkārši, tas atradās pašā viesnīcā, pirmajā stāvā. Viesnīca by the way saucas Dnipro Hotel, ja braucat iesaku tur apmesties. Tā nu vienu vakaru nākot no pastaigas redzu, ka pie viesnīcas ieejas durvīm stāv divas blondģinkas, diezgan atkailinātas. Es protams cenšos tikt garām, bet viena smaidoši man iedod bukletu un iesaka apmeklēt stripklubu. Dodos uz nummuriņu, apsēžos un sāku domāt, ai, jāiet. Sadūšojies eju lejā. Pie striptīzkluba ieejas stāv milzīgs kuilis un prasa man ieejas naudu, es vaicāju cik, tas atbild 200 grivni, es tā aprēķinu aptuveni 6 eiro. Yeey boy, protams, ka maksāšu. Dodos iekšā. Tumšs, LED spuldzes, striptīza stienis, viss tukšs. Mani sagaida oficiante, arī ģērbusies pāris apģērba gabalos, smaidoši ierāda man sēdvietu pie pašas skatuves. Strip meitenes pamanījušas, ka ieradies vienīgais klients metas pie stieņa dejot, atkailinās, pirmo reizi redzu sieviešu cičus, lai gan feikos, bet pofig. Pasūtu aliņu, uzpīpeju un skatos.

Pēc kāda laiciņa divas pusplikas meitenes apsēžas man katrā pusē, un uzrunā mani angļu valodā: '' You so cute, want a private dance?''. Es tāds savā pusnodzertaja prātā:''Paga, paga, tas noteikti ka maksās kaut ko, bet cik?'' Kamēr mocu smadzeni, viena no viņām iečukst man ausī:''You are so cute, we will give you this one for free!'' Es tāds Whattt? Nu ok. Ejam foto kabīnei līdzīgā istabiņā. Un tad sākas, to ko es tur piedzīvoju neaizmirsīšu visu mūžu, pupi sejā, dupši pa visurieni, vaidi utt. Man likās, ja nebūtu dzēris būtu radījis bērniņu turpat uz vietas. Nākamais ko atceros ir pamošanās istabiņā, vai tas bija sapnis? Nē, nebija, jo ejot uz brokastīm, ednīcā satiku vienu no tām meičām, kura man piemidza ar aci un lika noprast, lai arī šovakar eju uz strip klubu. Un jūs varat iedomāties, viss notika atkal.