Pēdējo gadu laikā meitenēm, dzīvojošām visā pasaulē, ir ne tikai modernās lelles Bārbijas, bet populāri ir pašu meiteņu mazas kopijas leļļu veidolā. Bieži vien izskats un un viņu leļļu drēbes/ apģērbs tiek izvēleti tā, lai maksimali precīzi parādītu līdzību ar leļļu īpašnieci. Tieši tapēc šī raksta lelles izskatās gandrīz kā dzīvs cilvēks - ar figūru, matu krāsu, acīm..
"Es, kā jau lielākā daļa meiteņu, bērnībā ļoti labpratīgi spēlējos ar lellēm, taisīt viņām frizūras un apģērbt visdažādākajās drēbītēs.. Bet tagad visā pasualē popularitāti ieņēma un skaitās moderni savam bērnam dāvināt lelli, kura līdiznās tam, kam tā lelle ir paredzēta. Manuprāt, tā ir ļoti laba ideja, kura ļoti pozitīvi nostrādā uz bērna psihi. Kad bērns dāvanā saņem mazu kopiju, kas tik ļoti līdiznās pašam, tas palīdz viņam realistiskāk skatīties uz to, kāds viņš pats ir, nevis dzīties pakaļ izdomātam glamūram un ideālismam, kā piemēram, lelles Bārbijas gaīdījumā, kad, bērni izaugot, sāk sevi smacēt ar dažnudažādām diētām un operācijām, lai dabūtu savu ideālo augumu. balstoties uz šo, man radās ideja iemūžināt laimīgos svau mazo kopiju īpasniekus.." stāsta fotogrāfe un projekta "Amerikāņu meitenītes un viņu lelles" (American girls with their dolls) autore Ilona Švarca (Ilona Szwarc).
Lai arī man varbūt liekas nedaudz dīvaini tas, ka Tev var būt lelle, kura ir patiešām bez maz vai identiska Tev pašam, ko jas šķiet nedaudz baisi, bet man japiekrīt fotogrāfes teiktajam. Bērnu psihes attīstības stadijā, iedodot viņam lelli, kura izskatās pēc ideālas, lieliski skaistas sievietes (kādas pasaulē nemaz neeksistē, dabiski), bērnam zemapziņā nostrādā kāds klikšķis, ka tā sievietēm jāizskatās, un uz to ticas - tas tā ļoti pārspīlēti runājot. Jo lelle ir dabiskāka un līdžīgāka pašam, tad bērns iemīlas mīlēt svau figūru un pieņemt sevi tādu, kāds viņš ir.
Neviena no viņām nesmaida un tās lelles
, tā mazliet neomulīgi.