Sveicināti!
Kārtējais raksts no manis, šoreiz par to kā atšķiras bērnība no jaunības. Raksts nav tulkots, bet paša domāts.
Jauku lasīšanu.
P.S. Starp citu, varētu atsaukties tas jaukais nolifers kurš vsu dienu sēž draugos un tiklīdz parādās kāds raksts uzreiz tam tiek iešķiebts -2. Žēl, ka neredzams.. Esmu pamanījis, ka gandrīz visiem jaunajiem rakstiem tā ir.-
.
.
http://www.spoki.lv/profils/launic/
Bērnībā, turēt meitenes/zēna roku šķita kas atbaidošs, jaunībā, dažkārt šķiet, ka bez tā nevar dzīvot.
Vnk Paīsto man liekas ka Toms varētu to Džeriju Vienreiz nosist 
Citādāk žēl toma paliek :D
nez kā citiem bet man pie 4. bildes smadzenes saka ka acis gļuko un visu laiku liekas ka kkas nav pareizi :D
Bērnībā visi gribēja kļūt par aktieriem, dziedātājiem, ārstiem un policistiem. Jaunībā tu saproti ka nekas cits kā sētnieks no tevis nesanāks. Labāk vairs uzrakstīt nevarēja :D
Ne par Tomu vien, atceraties to putnu, kas skraidāja pa ceļiem mizlīgā ātrumā un kojots viņu viennmēr centās apēst, bet stulbā pasaule vienmēr bija pret kojotu? :D Un nav tā, ka dažreiz kaitina, ka multfilmas nav ievērota parasta fizika vai tamlīdzīgas lietas? :D
bļaģ gandrīz nomiru no smiekliem "Džerijs ir riktīgs pim*is un, ka kaķis visu laiku pamatīgi cieš."
+
Ja godīgi man vēl joprojām patīk Toms un Džerijs (vecās sērijas). Kad mazais brālis un māsa skatās, tad bieži vien pievienojos :D Un man patīk, kad Toms cieš (kaut gan vienmēr saprotu, ka tā pele ir riktīgs sadists un maitas gabals), jo tas piedod tādu asumiņu šīm multfilmām. Parasti skaļi smejos :D
Un par to Tomu ir taisnība. No manis + 
