Raksts ir par drosmīgu māti, kas izpildīja savas mirstošās meitiņas vēlēšanās. Viņa tai lika justies kā karalienei. Meitenīte pat nenojauta, ka tas tāpēc, ka viņa kuru katru dienu var nomirt.
Īvijas pēdējās vēlēšanās15
Emmai Vitfīldai (32) tika paziņots, ka viņas mazajai meitiņai Īvijai Kīnai (8) ir palikuši tikai daži mēnesī, ko dzīvot, tāpēc viņa izlēma sniegt meitiņai labākās dzīves atmiņas tajā laikā, kas viņai vēl palicis. Viņa negribēja teikt Īvijai, ka viņa mirst, tāpēc vienkārši pajautāja, ko viņa vēlētos darīt, ja būtu karaliene, un tad slepeni izpildīja katru viņas vēlēšanos. Īvija vēlējās tādas lietas kā aizbraukt uz Disnejlendu, būt kucēna īpašniece, uzrīkot slidošanas ballīti, satikties ar grupu ‘’One Direction’’ u.c. Un, kad 10 mēnešus vēlāk, šī gada janvārī viņa nomira, viņas mamma bija izguldījusi pilnīgi visas vēlēšanās.
Emma, kura strādā par pavāri pamatskolā, kurā Īvija gāja, saka lielu paldies visām labdarības iestādēm, ka tagad viņai ir visas šīs priekpilnā atmiņas, ko glabāt sirdī. ‘’Mana meita mira, bet piepildīt viņas sapņus man bija nenovērtējams prieks. Prasīt viņai kādas ir viņas pēdējās vēlēšanās man likās briesmīgi, tā vietā man izdevās tās uzzināt tā, lai viņa nezinātu cik slima viņa ir patiesībā.’’
Nebija nekādu pazīmju, ka ar Īviju kaut kas nav kārtībā, līdz viņa 2013. gada februārī nepaģība skolā. Kad viņa atmodās, viņa raustīja valodu. Skolas darbinieki baidījās, ka viņa ir pārcietu smadzeņu trieku, tāpēc izsauca ātro palīdzību. Kad Emma, kas tajā brīdī strādāja, beidzot ieradās slimnīcā, viņa redzēja, ka ar Īviju viss kārtībā, vienīgais dīvainais, ko viņa pamanīja, bija viņas mazam bērnam līdzīgā runa.
Ārsti drošība pēc izlēma veikt pārbaudes, bet to rezultāti bija šausminoši – Īvijai smadzenēs ir milzīgs audzējs, kas vēlāk izrādījās ir vēzis.
Divas nedēļas vēlāk, Īvija atkal noģība, kad bija slimnīcā, viņai apkārt bija ārsti un radinieki. Ārsts nolēma, ka tas ir īstais brīdis, lai aizvestu Emmu un viņas mammu Mārdžeriju (76) nostāk un pastāstītu skumjos jaunumus – Īvijai ir atlikuši tikai daži mēneši, ko dzīvot.
Emma saka: ‘’Es biju tik satriekta, ka izgāju ārā. Es tam nespēju noticēt. Bet tad es sņēmos un iegāju atpakaļ, jo man vajadzēja pārliecināties, ka ar Īviju viss ir kārtībā.’’ Pēc sarunas ar Īvijas patēvu Šeinu Greju, kurš ir tēvs pārējiem Emmas bērniem Lotijai (3) un Šeinam (4), Emma izlēma Īvijai neko neteikt par to, ka viņa mirst. Emma saka: „Īvija bija cīnītāja. Es nespēju šo ziņu uzkraut viņai uz pleciem. Es viņai paskaidroju, ka viņa ir slima, bet ārsti dara visi, lai viņa justos labāk. Liekas, ka tas viņu iepriecināja.” Emma vēlējās, lai viņas meitiņas sapņi piepildās viņai neuzzinot, cik slima viņa ir patiesībā. „Es sapratu, ka vienīgais veids ir jautāt ko viņa vēlētos, j varētu darīt visu, ko vien grib. Mana sirds lūza apzinoties, kas aiz šī jautājuma slēpjas patiesībā. Īvijas seja atmaiga, stāstot visas savas brīnišķīgās idejas. ”
Īvija uzsāka intensīvu 30 sesiju kursu radioterapijā un ķīmijterapijā, lai būtu iespējams pagarināt viņas dzīvi. Emma pameta darbu un centās ievākt naudu no labdarības, lai piepildītu visas vēlēšanās. Viņa rīkoja ballītes, pārdeva kūciņas un rokassprādzes, un daudz ko citu, lai savāktu naudu.
Pirmā vēlēšanās tika izpildīta, kad grupa ‘’One Direction’’ atsūtīja video ar ziņu: ‘’Dārgo Īvij, atlabsti ātri. Ar mīlestību, One Directon” Ziņa pienāc aprīlī, mēnesi pēc tam, kad tika dota gala diagnoze.
Emma saka: ‘’Es mēģināju sarunāt tikšanos, bet tas nebija iespējams, jo viņi bija tūrē. Es pateicu Īvijai, ka pa pastu drīz atnāks kaut kas īpašs. Viņa bija sajūsmā. Viņa slimnīcā to noskatījās kādas 500 reizes. Viņa bija tik laimīga, ka viņi zina, kas viņa ir.’’ Dienu pirms devītās dzimšanas diens viņai tika uzdāvināts kucēns, kuru viņa nosauca par Lūsiju. „Viņa vienmēr gribēja sunīti, tāpēc nevarēja pārstāt smaidīt”
Nākamajā dienā piepildījās vēl viena vēlēšanās. Dzimšanas dienas ballīte slidotavā. „Īvija jau pēc pirmās stundas jutās pārāka vāja, lai slidotu, tāpēc man vajadzēja vilkt viņu ar ragavām. Bet tāpat izskatījās, ka viņa izbauda katru minūti, tāpēc man bija tik grūti apvaldīt asaras, jo es zināju, ka tā ir viņas pēdējā dzimšanas diena,” teic a Emma.
Par braucienu uz Disnejlendu Parīzē samaksāja Īvijas vectēvs, viņa mums lika smieties, jo tā kā viņa bija ratiņkrēslā, viņa izkārtoja, lai viņai nevajadzētu gaidīt uz tikšanos ar multfilmu varošiem. Viņa jutās kā superzvaigzne.’’ Vēlāk viņa tika aizvesta uz Londonu, lai redzētu izrādi ‘’Mamma Mia’’ un pēc tam uz Legolendu. Viņai krita mati, viņa zaudēja svaru, bet tāpat bija tik priecīga, ka lūdza uzņemt daudz fotogrāfiju
Pa vidu vēlēšanos izpildei viņa turpināja iet uz skolu, jo nevēlējās atpalikt savā mīļākajā priekšmetā matemātikā. Emmai nepietika dūšas pateikt to, ka tam vairs nav nozīmes.
Starp jūniju un oktobri sākās otrais ķīmijterapijas kurss, un decembrī viņi brauca uz Labzemi, lai satiktos ar Ziemassvētku vecīti. Agrā janvārī Īvija jutās pārāk slikti, lai ietu uz skolu, Emma zināja, ka beigas ir tuvu.’’ Laigan viņai bija tik slikti, ka viņa negribēja iet uz skolu, bet viņa uzstāja, ka grib man nopirkt dzimšanas dienas dāvanu, laigan mana dzimšanas diena būtu tikai pēc mēneša. Tas man lika domāt, ka viņa visu zina. Bet drīz viņa juta tik lielas sāpēs, ka māsiņai visu laiku nācās dot viņai morfiju,’’ stāsta Emma.
Dažas dienas vēlāk, Īvija nomira, turot savas mātes roku. Emmai sniedz mierinājumu visas labās pēdējo mēnešu atmiņas. Arī Lotijai un Railijam viņa pietrūkst, viņi domā, ka nu viņa dzīvo mākoņos. Emma tagad vada labdarības organizāciju ''Īvijas vēlēšanās'', kas palīdz citām ģimenēm, kuru bērni ir neārstējami slimi, izpildot to vēlēšanās. Bērna prieks ir viss, ko mirstoša bērna vecāki var vēlēties.