Nuuu- pieredze mēdz būt visāda.
Pēc vidusskolas aizgāju studēt uz RTU Transportbūvju inženieriem (ceļu būvnieki, projektētāji). Profesionālais bakalairs.Tur ir tāda lietiņa....OBLIGĀTA PRAKSE... 10 nedēļas. Un pa tēmu. Jā, iespējams - ne tas pievilčīgākais variants - minimālā alga (ja vispār), zemākā pozīcija uzņēmumā - šestjaks. BET ko, pie velna, 1.kursa studenst var gribēt un piedāvāt??? Bet tā pieredze un KONTAKTI, ko iegūsti ir neatsverami!
Pēc pirmā kursa praksējos asfalta rūpnīcā, kad prakse beidzās mani neizsvieda uzreiz ārā - ļāva mācīties līdz sezonas beigām (lasi: līdz ir pārāk auksts, lai klātu asfaltu) - nevarētu teikt, ka no manis tur bija mežonīgi liela jēga (un man pašai - no šodienas veidokļa skatoties - saprašanas arī bija maz. Galvenais ir parādīt, ka gribi mācīties). Kad sezoa beidzās izdevās atrast darbu mērniecības uzņēmumā - arī zemākajā iespējamajā amatā - bet PA TĒMU! Un kad nāca laiks praksei pēc 2.kursa, es griezos pēc padoma pie pirmās prakses vadītāja, kurš man iedeva kontaktus firmā, kur strādāju joprojām. Nu jau ir apritējuši 8 gadi! Un sāku es tieši tāpat kā citur - no zemākās pozīcijas! Esmu izaugusi no tās studentes, kura ir jāapmāca un jāsūta uz kursiem līdz tai, pie kuras griežas, lai meklētu padomu, līdz tai, kura ir sertificēta kursu pasniedzēja!!
Ir viegli īdēt, ka nav darba, ja nav pieredzes! Bet, ko tu darīji vasarā pēc 1.kursa? Pēc 2.kursa? Es nevis meklēju darbu, kur saņemt labu algu, ko notriekt klubos, es meklēju darbu, kur mācīties! Pat ja nesaņēmu tik daudz, kā gribētu! Toties tagad - tā ir pieredze, tas ir atalgojums, tas ir respekts no priekšniecības un kolēģu puses!
Lūk, ko es teikšu - PRAKSE ir lai MĀCĪTOS, nevis lai PELNĪTU! Un tas ir tā vērts! Izmantojiet iespējas, ko jums dod studijas!
Vēl viena lieta - lielākā daļa manu kursabiedru pēc praksēm palika ilglaicīgi strādāt uzņēmumos, kas viņus apmācīja! Un ir auguši tāpat kā es - pieredze, atalgojums, respekts!
Tāpēc pirms īdi, ka Tevi neņem darbā bez pieredzes - padomā, ko tu darīji pagājušajā vasarā?