Pilnīgi neticams stāsts ir pāršalcis pasauli un rotē pa internetu, šokēdams un iepriecinādams katru, kurš to izlasa.
Stāsts par Anaisu Bordjēru un Samantu Futermani.
Ja negribas lasīt, tad var noskatīties trīs video. Pirmajā Samanta rāda savu dzīvi un kāda tā ir, ja tiec adoptēts ne savas rases ģimenē - ar komisku piesitienu. Otrajā video ir abu māsu izveidotais treileris, bet rešajā jau garāks un nopietnāks Samsung Gear uzņemtais stāsts.
Es vienmēr esmu zinājusi, ka esmu adoptēta. Es piedzimu Dienvidkorejā, bet uzaugu Francijā pie vecākiem, kas nepavisam nelīdzinājās man - blondi mati un zilas acis. Manos adopcijas dokumentos bija rakstīts, ka esmu piedzimusi kā vienīgais bērns jaunai un neprecētai sievietei.
2012. gada decembrī es biju Londonā, dizaina studijās, kad kāda cita studente manā Facebook sienā publicēja YouTube video. Bet es nekad neesmu filmējusi tādu video. Kad es to noskatījos, tad sapratu, ka tā ir kāda amerikāņu meitene, kas izskatās tieši tāpat kā es ! Kā tas vispār ir iespējams?
Es video skatījos atkal un atkal, lai meklētu atšķirības, bet mēs bijām identiskas pilnīgi visā, izņemot drēbes un viņas savādo akcentu. Video nekur nebija redzams viņas vārds, tāpēc nevarēju ar meiteni sakontaktēties.
Pēc mēneša biju autobusā uz Hakniju kad draudzene pateica, ka ir publicēts jauns video ar manu dubultnieci. Es nekavējoties to noskatījos. Video bija filmas treileris. Un paldies Dievam tur bija arī vārds - Samanta Futermane. Es noskaidroju, ka viņa ir dzimusi Korejā, 1987. gada 19. novembrī. Tas pat kad es. Biju tik šokēta, ka apturēju autobusu, izkāpu un zvanīju mammai.
Es pavadīju diezgan ilgi laiku rakstot vēstuli Samantai. Gribēju, lai viņa paskatās manas Facebook bildes. Kad Sema atbildēja, tad atsūtīja adopcijas dokumentu kopiju un teica: ''Bāc, mēs taču esam dvīnes!'' Mēs sākām mainīties ar bildēm un sarunāties Skype. Es biju uztraukta. Mums bija tie paši ieradumi, smiekli un pat matu sakārtojums bija ļoti līdzīgs. Pirmoreiz mēs norunājām par visu un neko veselas trīs stundas. Pēc tam es katru rītu pārbaudīju viņas Instagramu, lai pārliecinātos, ka viņa ir īsta.
Doktore Nensija Sigale, Kalifornijas Universitātes dvīņu lietu speciāliste, sazinājās ar mums, kad bija uzzinājusi, ka Sema veido dokumentālo filmu par mums abām. Viņa piedāvāja veikt DNS analīzes, tāpēc mēs nospriedām, ka ir laiks beidzot satikties.
Sema, viņas vecāki un divi brāļi atbrauca pie manis uz Londonu pagājušā gada (2014) maijā. Es paņēmu līdzi mammu un dažus draugus atbalstam. Biju ļoooti uztraukusies. Kad ieraudzīju Semu, tad centos neblenzt, taču viņa sāka smieties. Es piegāju viņai klāt un iebakstīju vaigā - man vienkārši vajadzēja just fizisku kontaktu. Beidzot es apjēdzu cik esmu sīka. Viņas pēda bija maziņa, tātad manējā arī. Es varētu redzēt kā izskatos no mugurpuses.
Mēs gribējām būt pašas, tāpēc devāmies paēst. Tas bija kā skatīties spogulī.. kā paralēlajā visumā. Mēs pat reaģējām uz lietām vienādi un mums ir vienāda humora izjūta. Tonakt mums bija Skype saruna ar doktori un viņa teica, lai apskaujamies, jo esam pilnīgi identiskas dvīnes. Tā arī darījām un visi apkārt mums uzgavilēja kā pēc uzvarēta futbola mača.
Es gribētu zināt kāpēc mūs izšķīra, bet pagaidām to nav izdevies noskaidrot. Sema bija provējusi uzzināt mātes vārdu pirms zināja par mani, bet viņai pateica, ka mātes vārds nav īsts. Es par to nekad neesmu uztraukusies un tagad, kad ir Sema man vispār vienalga. Sema dzīvo Losandželosā, bet es Francijā. Satiekamies kad varam un īpašos gadījumos. Kopā esam atklājušas mīlestību pret sērfošanu, tāpēc to labprāt darām kopā cik bieži vien var. Arī mūsu vecāki ir sadraudzējušies un saka, ka beidzot ir tikuši pie otras meitas.
Man bija laimīga bērnība un nekad nekas nebija pietrūcis, bet vienmēr biju vēlējusies, lai līdzinātos kādam no ģimenes... Bet kas gan var būt labāk par identisko dvīni? Tagad man viņa būs vienmēr.
Anais vēstule Semai Facebook vietnē ;)
Neesmu eksperte, taču saskatu ļoti lielu līdzību - sejā, vaibstos,augumos. Galvenais, ka negaidīti atradušas viena otru. Par to atliek tikai priecāties.
)
