Lai gan dzīvnieku aizsardzības sākumi meklējami jau tālu pagātnē, dzīvnieki joprojām ir cilvēku īpašums, ar ko ir ļauts rīkoties pēc pašu iegribām. Dzīvnieki ir nopērkami un pārdodami, mēs varam viņus turēt visu mūžu krātiņā un nonāvēt, kad vien vēlamies. Kopš bērnības esam pieradināti domāt, ka vistas, cūkas, govis, aitas, zirgi, truši, zivis un citi dzīvnieki eksistē tāpēc, lai mēs varētu no viņiem ņemt visu, ko vēlamies. Viņu miesu un ādu, viņu spalvas un olas, viņu mazuļiem domāto pienu un pat mazuļus pašus. Visu iespējamo. Bet vai tas ir tas, ko vēlētos viņi?
Vairums cilvēku uzskata par pašsaprotamu to, ka dzīvniekus nevajag bez pamatota iemesla nogalināt, nodarīt viņiem ciešanas vai kā citādi kaitēt, kad bez tā varam iztikt. Zinātniskie pētījumi aizvien skaidrāk liecina, ka ne vien cilvēki, bet arī dzīvnieki, ko izmantojam, spēj just bailes, stresu, sāpes, prieku, skumjas, garlaicību un citas emocijas — to nevajadzētu ignorēt. Tomēr ik stundu miljoniem dzīvnieku tiek pakļauti ciešanām un nonāvēti bez patiešām pamatotiem iemesliem.
Dzīvnieku tiesību atzīšana un ievērošana nozīmētu to, ka mēs pārtraucam viņus ražot un izmantot kā lietas, kas it kā pieder mums, respektējot vismaz viņu tiesības būt brīviem no pakļautības cilvēku iegribām. Kamēr dzīvnieki tiek turēti kā īpašums, nav iespējams nodrošināt viņiem pilnvērtīgu aizsardzību. Mums, kā būtnēm, kas spēj apzināties savas rīcības sekas, jau pašos pamatos ir jāmaina tas, kā izturamies pret citām sajūtošām būtnēm — gan viņu labklājības, gan mūsu veselības, gan visas planētas labad. Praktiskā ziņā tas nozīmē kļūt par vegāniem — pārtraukt izmantot dzīvniekus un aizstāvēt viņu tiesības netikt izmantotiem.
Dzīvnieku tiesības.0
PĀRTIKA.
Vairākums dzīvnieku, ko cilvēki izmanto, tiek turēti un nonāvēti, lai iegūtu produktus ēšanai. Tie ir vairāk nekā 60 miljardi jeb 60 000 000 000 dzīvnieku, ko nogalina katru gadu, neietverot zivis un citus ūdens iemītniekus, kuru daudzumu parasti mēra tonnās. Sajūtošas būtnes fermās audzē gluži kā dārzeņus siltumnīcās. Atšķirībā no kaķiem un suņiem, ko aizstāvam un uztveram kā personības, pat kā daļu no ģimenes, sivēni tiek radīti, lai tos nokautu gaļai, un govis apsēklo, pēc tam viņām atņem mazuļus un slauc līdz mūža galam, kas arī pienāk kautuvē. Bet vistas, ja vien viņas nav piedzimušas ar “nepareizu dzimumu" un nonāvētas jau īsi pēc izšķilšanās, tiek turētas olu ražošanai līdz brīdim, kad arī viņas nokauj, lai aizstātu ar jaunākām, “ražīgākām”. Un tas turpinās, neraugoties uz vides ekspertu aizrādījumiem, ka lopkopība ir viens no lielākajiem planētas piesārņotājiem, un par spīti uztura zinātnieku atzinumiem, ka šie produkti mums nav jālieto obligāti.
IZKLAIDE.
Izmantot dzīvniekus kā izklaides objektus nozīmē izturēties pret viņiem bez cieņas. Ja mēs turpinām atbalstīt tradīcijas, kurās dzīvniekus pakļauj “mākslinieciskai” vardarbībai, pavairo, lai turētu nebrīvē kā apskates objektus, un reizēm pat nogalina izklaides vārdā, var secināt, ka mūsu izpratnē par viņiem kā sajūtošām būtnēm nav notikusi vērā ņemama attīstība. Runa ir ne tikai par dzīvnieku izmantošanu cirka izrādēs, kur viņus piespiež veikt sugai neraksturīgas darbības, vēršu cīņām, kur dzīvniekus “šova” beigās publiski nonāvē u.tml. Lielā mērā tas attiecas arī uz visdažādāko sugu un šķirņu dzīvnieku pavairošanu un tirgošanu turēšanai mājās, būrīšos un akvārijos, uz zoodārziem (lielākā daļa sugu tajos nav apdraudētas), kā arī uz medībām un makšķerēšanu prieka pēc.
APĢĒRBS.
Dzīvniekus milzīgā skaitā izmanto un nonāvē arī apģērba ražošanai. Visbiežāk runā par kažokzvēru audzēšanas pieņemamību, jo tūkstošiem lapsu, ūdeļu, šinšillu un citu dzīvnieku visu mūžu tur sprostos un nogalina, lai ražotu “elegantu” apģērbu. Taču dzīvniekus tur nebrīvē un nonāvē arī, lai iegūtu ādu un vilnu. Ādas apģērbs, apavi un somas nav tikai lopkopības blakusprodukti — tas ir būtisks gaļas industrijas papildu ienākumu avots, piemēram, īpaši maigu ādu iegūst no gaļai nokautajiem teļiem un jēriem. Savvaļas aitām cirpšana nav vajadzīga, savukārt domesticētās aitas ir selekcionētas tā, lai tām augtu nedabīgi bieza vilna, rezultātā radot arī veselības problēmas. Ir maldīgi domāt, ka vilnas ieguve nav saistīta ar ciešanām un nokaušanu — vilnas ražotāji vienlaikus mēdz tirgot jēru gaļu un nokaut aitas, kad tās sasniedz “nerentablu” vecumu. Arī šie dzīvnieki tiek izmantoti kā resursi, lai gan bez tā varētu iztikt.
EKSPERIMENTI.
Katru gadu pasaulē notiek eksperimenti ar miljoniem dzīvnieku, lai pētītu medicīnas un kosmētikas līdzekļu un to sastāvdaļu iedarbību, militāros izmēģinājumos, kā arī vienkārši mācību nolūkos. Eksperimentos tiek izmantotas gan peles, žurkas un kāmji, gan suņi, kaķi, primāti, zivis, putni un citi dzīvnieki. Viņiem liek elpot toksiskas vielas vai pilina tās uz ādas un acīs, viņus inficē ar vīrusiem, paralizē, apdedzina, apsēklo. Tad mātes nonāvē, lai pētītu embrijus, nobloķē dziedzerus, pakļauj radiācijai, elektrošokam un augstām temperatūrām. Taču eksperimenti ar dzīvniekiem fizioloģisko atšķirību dēļ nedod labākos rezultātus. Vienlaikus aizvien pieejamākas kļūst alternatīvās pētījumu metodes un tiek veidotas speciālas programmas algotiem brīvprātīgajiem, kas atšķirībā no dzīvniekiem spēj apzināties riskus un paust piekrišanu dalībai pētījumā.
Tev patiks šie raksti
