Dzīvnieki ir tik dažādi! Un tikpat dažādi ir to gulēšanas paradumi. Kāda izvērstos mūsu dzīve, ja mēs gulētu kā Sveinsona strazdi vai brūnie sikspārņi? To mēs nezinām. Taču pilnīgi droši varam apgalvot, ka esam laimes izlutināti, jo drīkstam gulēt 7 vai 8 h zem jumta un drošībā, zinot, ka mūs vai mūsu bērnus pa nakti neapēdīs kāds izsalcis nelabvēlis. Te arī dzīvnieku gulēšanas paradumu tops:
Dzīvnieku gulēšanas ieradumi5
80
1
1. Jūras ūdri guļ uz muguras, sadevušies rociņās, lai viens no otra neaizpeldētu miega laikā.
2. Delfīni un vaļi guļ ar vienu atvērtu aci un vienu aktīvu smadzeņu puslodi. Tā kā vaļi un delfīni, gluži kā cilvēki, elpo caur plaušām, tad šāda kontrolēta elpošana neļauj tiem noslīkt miega laikā. Ar vaļējo aci tie uzmana apkārt esošos iespējamos draudus.
3. Žirafes diennaktī vidēji guļ 10 min līdz 2 h, bet apstākļu spiestas bez miega var iztikt nedēļām ilgi. Savu lielo izmēru dēļ, žirafes nespēj nolīst kādā aliņā vai uzrāpties kokā, tāpēc, lai miega laikā nekļūtu par viegli pieejamu medījumu, tās maz guļ un daudz kustas.
4. Liela daļa putnu guļ ar vienu atvērtu aci, lai varētu uzmanīt potenciālos uzbrucējus. Gājputni guļ lidošanas laikā.
5. Savvaļā dzīvojošie ziloņi, zebras un zirgi guļ stāvot. Gulēšana stāvus šiem dzīvniekiem dod vajadzīgās papildus sekundes, lai varētu paspēt aizmukt no plēsēja.
6. Brūnais siksspārnis guļ 19 h diennaktī un dzīvo līdz pat 33 gadiem.
7. Ziemeļu leoparda vardes ziemas miegu pavada dziļu ezeru dibenos. Varžu ķermenis izstrādā dabīgu ķīmisku vielu, kas darbojas kā antifrīzs, lai tās varētu izdzīvot sasalšanas gadījumā bez pulsa un elpošanas.
8. Sveinsona strazds guļ vairākus simtus reižu dienā, pa dažām sekundēm ikreiz.
9. Mājas kaķi guļ aptuveni 12 – 16 h diennaktī. Tiem arī patīk gulēt diendusas, kad ārā līst vai kad tie jūtas garlaikoti.
10. Āfrikas Papio papio paviāns guļ ļoti dīvainā pozā uz papēžiem, kas tam traucē iemigt dziļā miegā, tādejādi pasargājot sevi no pēkšņiem plēsēju uzbrukumiem.