Dzīve no jauna8

Piemēram, iemācījies skūties…

Pēc tam, kad Iļja zaudēja pirkstus, viņš nevarēja darīt neko. No savas bezdarbības puisis bieži krita izmisumā un domāja par pašnāvību. Tagad tas laiks ir tālu aiz muguras, un Iļja tiek galā pats, bez citu palīdzības.

Viņš atzīst, ka pēc pirkstu zuduma jutās kā kroplis, un pat spogulī neskatījās.

Uz skatuves Iļja ir noseptiņiem gadiem. Vispirms bija klavieres - mūzikas skola, tad garīgās mūzikas nodaļa. Gadu gaitā puisis iemācījās spēlēt vairākus instrumentus: akordeonu, mutes harmonikas, ģitāru, trompeti, flautu. Bet vismīļākais instruments bija un ir saksofons.

Kas zina, kā būtu veidojusies Iļjas ddzīve, ja ne 2010. gada 21. janvāris.  Ap septiņiem vakarā viņu uz ielas piekāva, atņēma mobilo telefonu, jaku un atstāja nomirt 40 grādu salā. Tikai pēc četrām stundām nejauši garāmgājēji pievaca puisi un aizveda uz slimnīcu. Iļjam bija apsaldēti pirksti pēdējā pakāpē un tos nācās amputēt.

Iļjas mamma nevēlējās samierināties ar šādu dēla likteni. Viņa apzvanīja visus radiniekus un draugus, un savāca nepieciešamo summu operacijai. Divu mēnešu laikā Iļjam tika veiktas deviņas operācijas - amputācija un ādas parstādīšana. Bet tas bija tikai pirmais posms. Tālākā operācija ietvēra saglabāto falangu stiepšanos ar Ilizarova aparātu,bet divus pirkstus uz viņa kreisās rokas nācās implantēt no kājām. Bezgalīgās sāpes rokās turpinājās, bet, pateicoties šīm operācijām, Iļjas pirksti atauga par pāris centimetriem.

Pēc traģēdijas Iļja nedomāja, ka viņš atkal varētu spēlēt saksofonu, un instruments ilgu laiku gulēja plauktā. Tomēr slāpes pēc mūzikas darīja savu - viņš pamazām sāka trenēties ar tauri.