Šokējoš stāsts par vīru, kas tika iemests ellē uz zemes virsas.
Dzīve Dubaijas cietumos15
449
0
Bilde, ko Džūlijai izdevās slepeni uzņemt Al Aweer cietumā
2009. gadā, dēļ nepatiesas apsūdzības kukuļdošanā, austrāliešu grāmatvedim Markusam Lī nācās pavadīt 5 mēnešus Centrālcietumā Al Aweer Dubaijā. Ir pagājuši jau 5 gadi, kopš viņš ir pierādījis savu nevainību un atgriezies mājās, bet nodarīto nav tik viegli aizmirst. Viņš savu šokējošo stāstu ir pavēstījis grāmatā ‘’Trapped’’, bet ir saprotams, kāpēc bija tik grūti saņemties izdarīt to ātrāk.
Markuss un Džūlija Golden Cost, kur viņi atgriezās dzīvot, kad tiesas prāvas bija beigušās
Deviņu mēnešu laikā viņš tika pārvietots trijos cietumos. Viņš izcieta vardarbīgu izturēšanos un piedzīvoja to, ka citi, kas tika vilkti no vienas netīras kameras uz otru, tā arī neizdzīvoja. Cietums bija netīrs un antisanitārs, divas pieejamās tualetes nācās dalīt vairāk nekā 200 vīriem, ja viņiem vispār tas tik atļauts.
Viņa ‘’cietuma elle’’ sākās vieninieku kamerā, kas atgādināja betona kasti, tur viņš pavadīja 2 mēnešus.
Cietuma plāns, ko Markuss uzzīmēja Džūlijai
Pēctam, pēc 12 stundu pratināšanas un apsūdzēšanas tajā, ko viņš nemaz nesaprot, viņu aizvilka uz kameru, kas bija 1.5m x 2.5m liela, tajā nebija logu, tikai metāla durvis un matracis uz grīdas.
Markuss saka news.com.au :’’Es tur sāku jukt prātā’’
‘’Smadzenes tur izspēlēja ar mani jokus, tur nebija ne svaiga gaisa, ne dabiska apgaismojuma, uz tualeti tiku tikai tad ja pietiekami stipri lūdzos’’
Markuss alka pēc cilvēku sabiedrības, kad bija vieninieku kamerā, bet, kad tika pārvietots uz parastajām kamerām, viss kļuva tikai sliktāk.
Dzejolis, ko Džūlija slepus iedeva Markusam
Tās bija paredzētas cietumniekiem pirms tiesas, bet tās bija 3 reizes pilnākas, nekā tām vajadzēja būt.
‘’Tas bija humāns pazemojums’’
‘’Tā kā bija tikai 2 tualetes, cilvēki nokārtojās visur’’
Viņš slimoja dēļ dubļiem, vai dēļ nekvalitatīvās pārtikas.
‘’Ēdiens bija sasmacis, dēļ stresa to bija grūti ēst. Visur bija prusaki.’’
Markusam likās, ka tā ir elle, bet pieredze Dubaijas trešajā cietumā Al Aweer bija neiedomājama.
Pa labi Markuss, tikko iznācis no cietuma
‘’Vardarbība bija tāda, kādu es to nekad nebiju redzējis. Par laimi, man lielākoties izdevās no tās izvairīties, bet lietas, ko es redzēju bija biedējošas.’’
Ikdienas cīniņi un līķu vilkšana prom nebija neparasta parādība. Biedējošākos skatus Markuss ir aprakstījis savā grāmatā.
‘’Reiz indiešu sērijveida slepkava ar ko es biju cietumā cīnījās ar citu ieslodzīto un viņš izšķaidīja tā galvu pret betonu. Asiņu šļakatas trāpīja man uz sejas.’’
Markus teica: „Met, (viņa kamerasbiedrs) asinis man ir uz sejas”
Viņš atbildēja: ‘’Tās nav asinis’’
-‘’Bet es jūtu slapjumu.’’
-‘’Tas ir smadzeņu šķidrums’’
‘’Viņam bija taisnība, tas bija smadzeņu šķidrums. Man uz sejas bija smadzeņu šķidrums. Kā gan tādā vietā var nesajukt prātā?’’
Markus, Džūlija, kas tur viņa jauno grāmatu un viņu suns Dadlijs viņu mājās.
Viņam izdevās nezaudēt prātu.
2009. gada oktobrī Markuss tika izlaists pret drošības naudu un turēts mājas arestā.
Viņš 2006. gadā ar savu sievu pārcēlās dzīvot uz Dubaiju, jo bija pieņēmis darbu nekustamo īpašumu firmā.
Viņš ar savu priekšnieku 2009. gadā tika apsūdzēti par kukuļošanu, bet tikai 2014. gadā tika pierādīta viņu nevainība.
Tagad Markuss ar savu sievu Džūliju cenšas dzīvot normālu dzīvi, viņš vēlētos, kaut piedzīvoto varētu aizmirst, tieši tāpēc viņa stāsta izstāstīšana pasaulei bija tik grūti pieņemams lēmums.
Tev patiks šie raksti
