Čau, čau, čau, visiem spocēniem! Te atkal es ar savu rakstiņu. Kā jau iepriekšējā rakstā minēju, tad tulkots nav ar precizitāti, taču centos tik, cik varēju. Lai forša lasīšana un ceru, ka nav kārtējoreiz izniekots laiks!
Visu fotogrāfiju autors ir Džonijs Millers (Johnny Miller)
P.s. Cieniet viens otru komentāros!
Lai gan Dienvidāfrikas Republikā aparteīda ēra bija beigusies jau vairāk nekā pirms 20 gadiem, toties šeit vēljoprojām pastāv skaidri redzams ekonomiskais saspīlējums starp baltādainajiem un melnādainajiem. Lielākā daļa melnādaino ir ieņēmuši apakšējo sabiedrības daļu, kurā viņi turpina saskarties ar dziļu nabadzību, bezdarbu un nevienlīdzību. Ekonomiskās atšķirības var vēl skaidrāk redzēt no debesīm. Tas ir tieši tas, ko Keiptaunā dzīvojošais amerikāņu fotogrāfs Džonijs Millers (Johnny Miller) vēlējies nofotografēt, kad viņš uzsāka “Nevienlīdzības ainas” foto sērijas.
“Dronu fotogrāfijas ir interesantas, jo tās sniedz cilvēkiem jaunu perspektīvu par vietām, kuras viņi domāja, ka pārzina,” Millers teica “CityLab.””Cilvēkiem piemīt lieliska spēja novērtēt situāciju, redzot to no dažādām perspektīvām. Tā kļūst par rutīnu. Bezmazvai paraugu. Kad tu lido, tu to pilnībā izmaini.”
“Es gribēju sagraut tos bezrūpīgos uzskatus, kuras es jutu, un es zināju, ka lielākā daļa priviliģēto keiptauniešu tās jūt,” viņš teica.
Tā Millers paņēma savu dronu, aiznesa to uz pašu kontrastējošo vietu Keiptaunas apkaimē – Māsifumeleli, kurā dzīvoja ap 38 tūkstošiem iedzīvotāju, kas dzīvoja mazās būdiņās. Tieši blakus šai nabadzības skartajai vietai atrodās Mišelas ezera reģions – dārga piepilsētas apkaime, kur īpašumu cena mēdz sniegties pāris miljonos.
“Es varu pateikt, ka tā (segregācija Keiptaunas pilsētas apmetnēs) ir bezcerīga,” teica Millers. “Dažās vietās tā ir kā pilsētas elle. Šeit ir slimības, bezdarbs, noziedzība, dusmas un bezcerīgums. Ne visās vietās, bet daudzās. Un burtiski, dažās vietās, tieši blakus atrodas veselīga un priecīga dzīve – internets, mašīnas, komforts, peldbaseini, pieeja medicīniskai aprūpei, darbs un cerība.”
Dažas šīs pārbagātās pilsētas daļās ir fiziski sadalītas no nabadzīgajām daļām, dažreiz ar elektriskajiem žogiem, sargbūdām, kā arī ar mitrājiem. Daudzas no šīm komūnām pastāv izstrādāta nošķirstība arī garīgi. Citi vairāk vai mazāk ir auguši kopā ar pārējiem.
Millers saka, ka problēma nav tikai Keiptaunā. Līdzīgi kontrastējoši skati ir arī citās Dienvidāfrikas Republikas pilsētās, piemēram, Johanesburgā un Durbanā.
Millers saka, ka problēma nav tikai Keiptaunā. Līdzīgi kontrastējoši skati ir arī citās Dienvidāfrikas Republikas pilsētās, piemēram, Johanesburgā un Durbanā.
Problēma? Problēma ir tikai tajā, ka daļai cilvēku gēnos ir slinkums un nevēlēšanās strādāt godīgu darbu. Viss, ko viņi prot, ir vairoties, laupīt un zagt. Un protestēt par to, ka tie, kas strādā un nopelna sev labāku dzīvi, negrib dalīties ar sliņķiem un noziedziniekiem.
Materiāls rakstam ir labs, bet uzticēt tulkošanu Google tulkotājam un nepārlasīt, tas ir analfabētisms. 
Kurā vietā, mīļo cilvēk, esmu teicis, ka es necienu lasītāju. Es cenšos rakstu rakstīt tā, lai tas patiktu visiem. Domāju, ka necieņa ir tādā gadījumā par lasītāju, ja viņam ir redzams raksts ar sensacionālu virsrakstu, sensacionālu titulbildi, bet raksts tāds čiks vien ir.
Tulkoju tā, kā es pratu. Iespēajms, tas ir kās teiciens, kuru nesapratu. Bet tāpēc jau nav cilvēks jāapvaino. 
Starp citu, ja man ir kļūda virsrakstā, tad es virsrakstu esmu saīsinājis tā, lai tas "ielīstu" tur, jo pastāv simbolu ierobežojums tam.
Dienvidāfrika vismaz ir vienīgā viss normālāk attīstītāka Āfrikas valsts...
Kur tāda Kepitauna ir? Jūs, Bendors, varētu pateikt? Vismaz sagatavoto tekstu būtu izlasījuši... 
