Sveiki visiem. Šis būs tāds atklāts, personisks raksts. Tā kā nemīlu dalīties savās domās un pārdzīvojumos ar līdzcilvēkiem, jo liekas, ka tie tāpat mani līdz galam nekad nesaprot, tad atstāšu savu viedokli par notiekošo šeit. Varbūt pat kāds sapratīs un varēs pastāstīt ko no savas pieredzes.
Darbs.25
423
3
Man ir 21, radoša, analītiska personība ar loģisko domāšanu un veselo saprātu, augstu atbildības sajūtu, vēlmi pilnveidoties un augt. Padevies līdz šim ir itin viss, kam vien ar interesi un aizrautību esmu pieķēries, viss, kā saka, ''ātri pielec''. Bet kā gan tas nākas, ka lielākajai daļai izdodas tikt pie jēdzīga darba uz pazīšanās, nevis prasmju pamata? 101 reizi ir piedzīvots tas, ka konkrēti cirvji, kas zin mazāk par mani viņu jomā, ir augstāk par mani. Viņi var atļauties kļūdas un bezatbildību, bet krānu dienas beigās grib nocirst Tev, nevis viņam, jo esi tak zemāks. Vispār apriebies šajā valstī ir tas, ka lai vai kur tu ietu, visur esi suns, nevis cilvēks. Auglis, kura sulu darba devējs grib maksimāli izspiest. Protams, ka ir saprotams, ka darba devējs ņems Tevi darbā ar domu, ka tavs ieguldītais darbs viņam nopelna vairāk naudas, nekā Tevī ir jāiegulda, un tas, protams, ir pavisam normāli! Taču, bieži vien, it īpaši laukos, tas viss ir tik suniskā pakāpē, ka algas čeks izskatās fenomenāli smieklīgi, nu tāds, ka gribas visus tur apšaut. Dzen uz priekšu, liek izdarīt nereālus apjomus, VISIEM IR JĀVAR izdarīt tik daudz, cik var labākais (ar laiku labākais rezultāts kļūst par normu VISIEM, kas nozīmē vairāk sunisma darbā un pilnākus vēderus priekšniecībai). Šis nav attiecināms uz visiem darbiem, bet gan tiem, kuru parasti mirstīgie bez augstākajām izglītībām var dabūt, tādiem, kur nav nepieciešamas ievērojamas priekšzināšanas. Tas ir, piemēram, veikali, kokapstrāde, darbs mežā, visāda veida ražošana.
Šajā brīdī saproti, ka esi dziļos sūdos, jo gadus atpakaļ aizgāji mācīties jomā, kas nemaz neinteresēja, galvenais, ka skola patika, čomi tur mācījās utt... Vel stulbāk ir tad, kad kabatā ir pamatizglītībā vai plika vidējā. Šis ir moments, kad apjēdz, cik ļoti svarīgi ir izvērtēt un saprast to, ko patiešām vēlies, pirms ir par vēlu! Nevienam pat neinteresē tavs CV, piesakoties savā ''sapņu'' darbā, ja tev nav:
1) Pazīšanās
2) Darba pieredze šajā jomā
3) Vajadzīgie punkti, ko darba devējs no Tevis vēlas un kvalifikācijas papīri, sertifikāti utt.
Lai vai cik pilnīgi bezjēdzīgas lietas mācīja tajā ''sūda'' skolā, kaut tas ir tikai ķeksis tavā CV, taču tam tur jābūt un tas ir SVARĪGI, lai darba devējs skatītos uz tevi kā ''pieskaitāmu'', tādā gadījumā, protams, ja dzīvē vēlies būt kas vairāk par parastu darbinieku ar minimālo algu un esi tomēr apveltīts ar kaut kādām ambīcijām.
Viena lieta, kas man vienmēr un visur ir likusies ārkārtīgi smieklīga, ka apkārtējie darbinieki ne tikai savu priekšnieku respektē, bet pat no tā baidās... Ieraugot to, uzreiz sāk aktīvi strādāt, steigties... Un vel ir tā kategorija, kas cenšas ielīst dirsā, kādu nostučijot, ka tas nestrādā, citi vienkārši bučo pakaļu un piesedz to nelikumības. Jēgu tam nekad neesmu sapratis, jo tā vai tā, lai vai ko tu dari, alga no tā nemainās un tā joprojām ir smieklīga. Ja man priekšnieks ar algu vai attieksmi ir uzdirsis uz galvas, es jau nebūtu tas, kas neizdomātu veidu kā pa kluso tam sulīgi atriebties. Nekad un nevienam neļauj sevi nostādīt kā niecību, tas, ka kādam attiecīgā jomā ir vairāk naudas un zināšanu, nenozīmē, ka kopumā kā cilvēks Tu esi sliktāks!
Vienīgais, kas bieži vien mūs šķir būt pārākiem par tiem, kas sevi uzskata par ko augstāku, ir bezkaunīga uzdrošināšanās, motivācija, apņemšanās mācīties un izmantot iegūto informāciju dzīvē.
Savādāks stāsts ir ar tiem, kas sev ieskaidrojuši, ka neko īsti nemāk, kam nav izvēles iespējas doties kur citur, parādi darba vietā utt.
Sāpīgs jautājums esošajā darba tirgū ir tas, ka uz darbiem, kur labāk var nopelnīt un kas ir saistošāki, ar lielākām izaugsmes iespējām, prasa pieredzi! A kur lai bļ** es rauju to pieredzi, ja neņem nekur, kur es tādu varu gūt, jo tur arī vajag pieredzi?! :D Šis punkts ir pilnīgs sviests, taču tā ir realitāte.
Viena lieta, par ko esmu painteresējies, ir kursi. Pa cik esmu Valmierietis un iespējas jau ir! Bet tomēr nav... Atrodamie kursi pa maksu man nav vajadzīgi virzienā, kurā es tēmēju, par NVA kursiem var vispār nerunāt. NVA kursos varētu aiziet paēst popkornu un papirst krēslā, jo būtībā to, ko tur piedāvā, jau māku vai arī spētu ātri iemācīties darba vietā, ja vien dotu iespēju. Varbūt esmu pārāk iedomīgs, ka bezdarbnieku programma, piemēram, datorzinībās vai grāmatvedībā, man liekas pilnīgs bezsakars, taču tā ir, jo tieši šīs ir lietas, kur ir priekšzināšanas un personīgā pieredze. Protams, visur jau ir sīkumi un nianses, kas kopumā var noderēt, taču neuzskatu par vērtīgu tam tērēt laiku un enerģiju, nav ko pievērst uzmanību sīkumiem, ja pārmaiņas ir vajadzīgas ievērojamas. Vienīgais no visiem kursiem, kas patiešām šķita noderīgs, ir ''projektu vadība''. Tā kā saprotu kaut ko no biznesa un ir pieredze arī reklāmas materiālu veidošanā, mājas lapu izstrādē, grāmatvedībā, ir tūrisma kvalifikācija kabatā un radoša domāšana, tad varbūt arī uznāktu kādā brīdī tāds ''klik'' un man būtu ideja, kuru pats vēlāk varētu vadīt un tad jau būtu vienalga, ka nevienam mani talanti nav vajadzīgi, jo tādas vakances, ko gribu, jau aizņemtas. Lai vai cik skarbi arī ir, tomēr jācenšas vel un vel, varbūt tomēr paveicas!
Nezinu kāda ir Jūsu filozofija, dzīvojot šo dzīvi, taču es uzskatu, ka ārkārtīgi svarīgi ir tiekties uz garīgo piepildījumu, tas ir, atrast darbu, uz kuru neriebjas iet, atrast tādu, kur var ielikt savu personību, savu rokrakstu, savas zināšanas... Nevis vienmēr un visur būt pakļautam, ka visam jābūt tā, kā priekšnieki saka... Mēs darbā pavadam apmēram 1/4 daļu no mūsu dzīves, vispār jau vairāk, jo darba dienas ir norakstītas dienas, rēķini - laiks kamēr sataisies uz to, kamēr tiec uz turieni, kamēr nostrādā, kamēr atpakaļ tiec, kamēr atpūties no tā... Un momentā, kad dari tiešām to, kas riebjas, kad savu rītu sāc ar domu ''cik ļoti nekur negribas iet un darīt to huiņu'', ir jāsaprot, ka kaut kas ir jāmaina uz labu. Manā vārdnīcā nav vārds ''samierināties'', tāpēc nesakiet man to, jo netaisos samierināties ar to, kas nav priekš manis, it īpaši tāpēc, ka laiks ir vienmēr lai spētu ko ietekmēt.
Tas viss ir svarīgāk kā darīt to kas besī un pelnīt lielo piķi, tomēr lai vai cik arī pelnīsi, vienmēr būs par maz. Naudas nekad nav par daudz, vienmēr tiks atrasts veids kā to notriekt, saku no pieredzes. Ir džeki, kas pelni uz pusi vairāk kā es, bet nedēļu pirms algas prasa aizdot ''čiriku'', un vel sūdzās, ka viņiem alga tik maza... Bet man no algas pietiek un pāri paliek, jo kaut kādus krāmus nelietoju, automātos neatstāju, brendu drēbes nepērku - ir viss, ko man vajag, netriecu naudu tur, kur skaitās ''kruti''.
Ja nevēlies pēc pāris gadiem sev cilpu kaklā un vēlies noturēt savā dzīvē kaut nedaudz rīcības brīvības iespēju, tad iesaku uzreiz neiegrābties līzingos, nepirkt krāmus, kas ir populāri, bet obligāti nu na**j nav vajadzīgi, neļauj ņemt materiāliem, spīdošiem labumiem ņemt virsroku pār savām smadzenēm. Vienmēr atceries, ka darbs, kas ir šodien, rīt vairs Tev var arī nebūt. Sperot kāju pieaugušo dzīvē nāks apskaidrība, ka galvenais ir ieguldīt savā mājvietā, ieguldīt savu laiku draugos un ģimenē, ka viss, kas grozās ap tevi - it's not all about the money. Ir vietas ko jāapskata un laiks, ko kvalitatīvi jāpavada ar tiem, kas mums vissvarīgākie, jāveido atmiņas, jo tikai tās ir nemirstīgas.
Ceru, ka raksts patika, man pašam viss rakstā liekas ''ON point'', jo katra stāsts un viedoklis ir unikāls, un šis ir manējais. Variet padalīties ar savu pieredzi komentāros vai privāti! Čau!
Tev patiks šie raksti
Bet tevis doto info ņemšu vērā 