Oriģināli šis bunkurs tika konstruēts kā vieta kur varētu patverties pilsētas iedzīvotāji sabiedroto uzlidojumu laikā Otrā Pasaules karā. Taču tagad, pateicoties Christian Boros un Karen Lohmann šī masīvā būve ir ieguvusi savu otro jaunību, proti, kā vērienīga dzīvojamā māja un tik pat vērienīga mākslas galerija.
Bunkurs kā mākslas galerija un māja!5
Tātad nedaudz par šis būves vēsturi! Šo bunkuru uzcēla 1942.gadā priekš dzelzceļa kompānijas, kurai šis bunkurs bija nepieciešams lai pasargātu ceļotājus kas ieradušies Friedrichstrasse Dzelzceļa stacijā(Berlīnē) no iespējamajiem Sabiedroto gaisa triecieniem.
Bunkura piecos stāvos bija iespējams izvietot 3000 cilvēkus( tiem bija pat sēdvietas), bet ja vajadzētu būtu iespējams bunkurā izvietot daudz vairāk cilvēku. Tāpat būtiski ir pieminēt, ka priekš otrā pasaules kara laika bunkuriem, šim bija pieejamas salīdzinoši lielas ērtības un labs interjers priekš tā iemītniekiem.
Bunkuram ārsienas sasniedza 1.8 metru biezumu, bet griesti pat 3 metru biezumu. Šis bunkurs tika konstruēts pēc arhitekta Karl Bonatz plāniem. Šīs bunkurs ir izcils piemērs Vācu celtnieku meistarībai, jo pat pēc 70.gadiem kad tika nolemts šo celtni atjaunot, bija nepieciešami tikai nelieli vizuāli uzlabojumi.
Tātad, kātad šis bunkurs pārtapa par māju un mākslas galeriju? Nu jāsāk ar to, ka šis bunkurs pa īstam nekad nebija pamests, proti, uzreiz pēc otrā pasaules kara Sarkanā armija to izmantoja kā cietuma priekš kara noziedzniekiem un visiem tiem, kuri nepatika PSRS. Vēlāk(1957.gadā) šai bunkurā izvieto augļu noliktavu, pēc Berlīnes mūra krišanas tas nonāca valsts īpašumā, pēcāk (1994.gadā) šeit sāk darboties elektroniskās mūzikas un fetišistu klubs, bet ne uz ilgu laiku. Tiesa vel vairākas reizes mainās bunkura pielietojums, bet 2003.gadā to nopirka Christian Boros.
Darbi pie projekta(renovācijas) sākas 2004.gadā un plašākai sabiedrībai pirmo reizi, kā mākslas galerija tā vēra savas durvis 2008.gadā. Kopā galerijai tika atvēlētas vairāk kā 80 istabas ar kopējo platību 2500 m^2 metri un vel dzīvojamajām platībām palika 450 m^2. Tiesa jāņem vērā, ka tika daudzas sienas padarītas plānāks(tiesa ņemot vēra ierobežojumus), tāpat tika izveidots jauns jumta stāvs, kurš kalpo kā dzīvojamie apartamenti. Lai nu kā, renovācijas laikā tika izņemti ap 750 m^3 cementa, no dažādām bunkura vietām.
Runājot pa jumta stāvu, to apņem terases ar dažādiem dekoratīvajiem kokiem, tāpat iekštelpu un ar telpu peldbaseini un citas ekstras, piemēram, stikla sienas, kas paver plašu skatu uz pilsētu. Lai nu kā, lai kokiem un baseiniem būtu vieta, tika izņemtas daļas no 3 metrus biezā jumta. Tāpat jumta stāvam ir 25 cm biezs jumts, kura izstrādei pamatā tika izmantoti izņemtie materiāli no citām mājas vietām.
Bunkurs nodrošina visas dzīvošanai nepieciešamas ekstras un pat vairāk, jo pēc renovācijas tas atgādina kāda miljonāra rezidenci un patiesībā tā arī tāda ir, jo bunkuru nopirkt un renovēt nebija lēts prieks, proti, renovācija ar visa juma stāva izbūvi izmaksāja vairāk kā 9 miljonus eiro. Par to cik izmaksāja paša bunkura nopirkšana ziņu nav.
Tiesa renovācijas darbiem bija jābūt saskaņotiem ar valsti(ne tikai tādā ziņā kā parastajiem būvdarbiem) jo šīs bunkurs ir iekļauts "Kultūras mantojuma” sarakstā. Tāpēc lielā mēra bunkurs joprojām ir saglabājies tāds kāds tas bija pirms 73.gadiem.
Ja Jūs vēlaties apmeklēt mākslas galeriju, tad jums tas izmaksas no 6 līdz 12 eiro, tas atkarībā kādā valodā Jums būs nepieciešams gids. Tāpat bunkura galerija tiek diezgan labi apmeklēta, proti, no 2008- 2012.gadam to bija apmeklējuši 120 tūkstoši cilvēku!