Kārtējais raksts par kādreizējo dzīvi. Man ir tikai 15 gadi, un es apgāzīšu mītu, ka tik jaunu cilvēki kā es, nevaram neko uzrakstīt par savu bērnību, kura nemaz nav tāda, kāda ir šobrīd.
Bērnībā...35
Jā, kādreiz bērnība tiešām bija labāka, skatoties ko mūsdienās "sīkie" dara ārā, un vispār, ja salīdzina ar tiem laikiem, ārā reti kādu sīko redzu, un ja redzu, tad viņi neko jēdzīgu nedara.
Kādreiz, modāmies jau 8 no rīta, lai pēc iespējas ilgāk varētu pavadīt ārā, nešķirojām draugus un laika apstākļi nebija šķēršļi. Pa dienu, varējām taisīt štābiņus, pildīt balonus ar ūdeni, pudeles korķiem izdurt caurumu un laistīties. Pietika ar koka zaru, kurš mūsu iztēlē attēloja ieroci, un varējām sākt šaudīties.
Futbola mači aiz mājas, vārtu vietā 4 koki, tie parasti gāja tik ilgi, līdz kāds no bumbas īpašniekiem neaizgāja mājās. Viena bumba varēja turēt visu vasaru, kaut bija jau izjukusi līdz pēdējām, vienalga gāja vaļā pasaules kauss.
Ja kādām bija lielāks brālis vai māsa, tu jaunumus uzzināji pirmais, un stāstiji saviem draugiem. Tevi brālis aizstāvēja, un protams arī iekaustīja pa reizei. Kā jau lielie brāļi.
Staigāt kopā, vai braukt ar riteni ar brāli bija unikums! Viss likās tik aizraujošs. Ar lielākā brāļa draugiem kopā vienmēr bija jautri.
Atceros kad brālis ar draugiem uzbūvēja upē plostu, un kādu vakaru, es, brālis viņa draugs, mūsu kaimiņš, braucām uz upi lai izlaistu kādu riņķi ar plostu, bet tad kad bijām upes vidū, enkurs (ķieģelis) izslīdēja no virves, un nogrima. Es mazs būdams tik ļoti sabijos, jo nemācēju peldēt, un atceros kā brālis par mani smējās.
Atceros kādi toreiz bija saldumi. Bingo, fregeta un lētie saldējumi. Kādreiz ļoti patika ar vienu draugu kolekcionēt košļeņu "turbo" mašīnu papīrīšus. Atceros, gabalā 3 sant., man uz dienu pa retam iedeva pat 1 Ls. un ar to pietika, un vēl palika pāri.
Čītos čipšu pakās taustīju vai iekšā ir fiškas. Vienmēr savā starpā sacentāmies kuram vairāk. Labi atceros, kad ejot no bērnu dārza, mammai dīcu kinder olu, bet tikai tapēc, jo gribēju mantiņu no tās, un vēl dzeltenā paciņā, košļenes, kuras bija ļoti ļoti maziņas. (varbūt kāds zin kā sauc?). Ahhh.....
Un jā, runājot par bērnu dārzu, lai kā arī negribējās uz turieni iet, tur tomēr aizritēja tā laika labākie gadi. Atceros to smaržu un sienas, uz kurām bija mūsu darbiņi. Tur notika tik daudz smieklīgu atgadījumi, ka nu tikai.
Citreiz caur mazāko grupiņu gāja cauri lielākā grupa (kad es vēl mācijos mazajā), un visi likās tik lieli un pieauguši, kaut arī bija tikai par gadu vecāki.
Vienu atgadījumu es atcerēšos visu mūžu, kad mums bija pusdienlaika snauda, vai kā viņu sauc, vienu dienu neviens negulēja, un audzītes draudēja, ka launagā, būs silti biešu salāti. : D, bet pats labākais bija tas, ka prasīju papildporciju.
Kad uz bērnu dārzu tev pakaļ atnāca, nevis mamma vai tētis, bet gan lielais brālis, tas bija tik kruti, uz to mirkli tu biji pirmais čalis ciemā. Visu lūrēja tākā nezin kas. Un tu sajuties tik kruts.
Pa ziemu vienmēr bija jautri, man viss vairāk patika kad putināja, ka neko nevarēja redzēt. Celt sniega vīrus, cietokšņus, un protams pikoties bija labākais, ko pa ziemu varēja darīt. Protams, pa kalniņu laist lejā ar ragaviņām, plēvi, vai jebko citu kas slīd, arī nebija slikti.
Ziemā vakari pienāca ļoti ātri, bet mājās vienmēr bija ko darīt, kaut arī nebija datoru un interneta.
Kad brālis nopirka pirmo Pleisīti, tas tik bija kaut kas! Cik atceros, tas tieši bija ziemā, un tad tiešām nebija garlaicīgi. Kad atnāci pārguris mājās no āra, varēji vēl kātrīgi izkauties 3. tekenā un izbraukāties otrajā draiverā. Uh, tādu nostaļģiju uzsit.
Runājot par geimošanu, tā nebūt nelīdzinās mūsdienu geimošanai, kā tādai. Tolaik mums neļāva visu dienu nospēlēt, labi ja 3 stundas kā maksimumu, un tāpat, kamēr visa diena pavadīta ārā, tās 3 stundas nepaspēj izspēlēt, kad jau jāiet gulēt.
Tā laika spēļu konsole protams bija pirmais pleisīts. ĻOTI patika spēlēt Driver 2, Tekken 3, Spyro, Digimons Rumble Arena 1, Gran Turismo utt. Šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi, jo ko deva spēlēt, to spēlējām.
Tas nu tā. Un es nesaprotu tos, kuri manā vecumā nopīpējušies un nodzērušies staigā apkārt, un vēl nedod Dievs pīpē to draņķa spaisu. Tie kuri domā, ka tas viss ir kruti, tie vienkārši ir debīliķi!
Paldies, ka lasijāt! : )