Labdien! Neesmu nekāds vēsturnieks, bet interesē tēmas, kuras vēsture nemēdz daudz apspriest vai izplatīt. Protams, ka vēsturi katrs interpretēs savādāk un nebūs tādas vienotas patiesības kā tur īsti bija. Bet šajā rakstā vēlos, kaut nedaudz, apskatīt kāda bija Berlīne, tā sauktā Veimāras republika, pēc pirmā pasaules kara 20.gs 20-tajos gados.
Prostitūcija! Nav noslēpums, ka tajā laikā Berlīnē par 10 dollāriem varēja piepildīt jebkādas seksuālās fantāzijas. Prostitūtas tika iedalītas 17 veidos un apvienos 2 lielās grupās- āra un iekštelpu prostitūtas.
Āra prostitūtas- šajā grupā piederēja gan tādas, kuras bija pārbaudītas uz venēriskām slimībām, gan tādas kurām tas bija kā papildu darbs brīvdienās un vakaros, bet pārējo laiku pavadīja strādājot ofisos, veikalos un kā sekretāres. Dažās strādāja uz lielām tikai tumšos nostūros, turpat arī sniedzot savus pakalpojumus. Bija arī pusaudžu meitenes, kuras pēc skolas bez vecāku ziņas piepelnījās kabatasnaudai. Visneparastākās bija mātes-meitas komandas, kuras savus pakalpojumus sniedza klientiem kopā! Zem laternām stāvēja grūtnieces(sevišķi vēlos mēnešos) un šīs prostitūtas nebija no lētajām. Visbeidzot šajā grupā vēl bija tādas ar kādu ķērmeņa deformāciju: sakropļotas, trūka kāds loceklis vai pundures, utt.
Iekštelpu prostitūtas- lielākoties zemas šķiras ebreju prostitūtas, kuras nākušas no Polijas, piesaistīja savus klientus dzelzceļa stacijās. Šājā grupā arī pieder prostitūtas, kas tika reklamētas žurnālos un avīzēs kā privātās masieres. Jaunas sievietes, kuras nāca no labāk ģimenēm strādāja augstas klases "mājās" pēcpusdienās un vakaros. Savukārt ļoti bagāti klienti apburoši skaistas dāmas ar eksotisku ārieni varēja atrast ekskulzīvos nakstklubos. Ar neparastākām iegribām(bdsm stilā) klientiem nācās doties uz lesbiešu bāriem vai augstas klases hoteļiem, dažiem bija vēlme pašiem seksuāli "pazemot" šīs sievietes, tāpēc šajās vietās klienti tika rūpīgi pārbaudīti pirms pakalpojumu sniegšanas, lai viņi pārāk neaizrautos. Bērnu prostitūcija arī nebija nekas svešs, taču, ja klients vēlējās 12-16 gadu vecuma meiteni, viņam bija jādodas uz "aptieku''. Tur aptiekāram vajadzēja pateikt, cik gadus ciešat no kaites(meitenes vēlamais vecums), kādas krāsas tabletes jūs labprātāk dzertu, utt. Vienkāršāk, bet dārgāk mazgadīgās prostitūtas varēja pasūtīt pa telefonu un tās ar taksi tika nogādātas vēlamajā adresē.
Homoseksualitāte. Vīriešu prostitūcija, homoseksuāļu bāri un naktsklubi, kabarē pārpildīti ar gejiem, lesbietēm un transeksuāļiem- Berlīnē zinātnieki šajā laikā atzina, ka viena dzimuma mīlestība ir dabiska lieta. Kioskos bija redzami pilnībā atkailināti cilvēki un homoseksuāli raksti.
Eldorado bija homoseksuāļu "paradīze" jeb visslavenākais naktsklubs tajā laikā. Visnotaļ tur uzstājās transvestīti, kuriem apmeklētāji deva monētas par dejošanu un vakara beigās attiecīgi pēc monētu skaita darbiniekiem tika samaksāts. Līdz ar visiem citiem geju bāriem un naktsklubiem Eldorado tika slēgts nacistiem nākot pie varas.
Pirmās dzimumu maiņas. Attēlā redzāms/a Lili Elbe, kurš/a mira 1931. gadā pēc laika gaitā veiktām 4 dzimumu maiņas operācijām, šis transeksuālis pasaule pazīstams kā pirmais kuram tika veiktas šada veida operācijas. Par šo visu jāpateicas Magnusam Hiršfeldam, kurš 1919.gadā nodibināja Seksuālo zinātņu institūtu Berlinē, kur gadu gaitā tika veikti pētījumi un viņa mācekļi īstenoja pirmās dzimumu maiņas operācijas.
Pornogrāfija- Berlīnes centrālo ielu grāmatnīcu skatlogos varēja sastapt daudz pieaugušo grāmatas ar mulsinošiem nosaukumiem. Laika periodā no 1918. līdz 1933. gadam Veimāras republikā tika uzņemtas ļoti daudz filmas, kas reprezentē homoseksualitāti. Viena no slavenākajām filmām bija 1919. gadā uzņemtā "Savādāks nekā citi", kas bija par divu homoseksuālu vīriešu pāri.
Tas bija tikai neliels ieskats Berlīnes dzīvē šajā starpkaru periodā. Drīzumā gaidām jauns raksts, kurā aprakstīšu šī laika Vācijas ekonomisko stāvokli un kāda bija bezdarbnieku, kuru tajā laikā bija milzīgs daudzums, ikdiena.
