Banka Baltija. Sabrukšanas iemesli.17

No akcionāriem un valsts uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem a/s "Banka Baltija" faktiski peļņu neguva. Akcionāri acīmredzot kredītus ņēma ar domu tos neatmaksāt, bet valsts uzņēmumiem izsniegt kredītus ar šādiem procentiem ir ekonomiski bezjēdzīgi. Piemēram, ir skaidrs, ka pasaulē nav aviosabiedrības, kas spēj maksāt par kredītu 120% gadā, taču a/s "Latvijas aviolīnijas" saņēma šādu kredītu. Zināmu peļņu banka guva tikai no kredītiem privātstruktūrām. 

Šādas disproporcijas iespējamību starp a/s "Banka Baltija" noguldījumu un kredītu procentu likmēm noteica:
1) objektīvais faktors - likumā "Par bankām" bija paredzēts, ka bankas var brīvi noteikt noguldījumu un kredītu procentu likmes;
2) subjektīvais faktors - vai nu a/s "Banka Baltija" vadības neorientēšanās ekonomikā, vai "piramīdas" veidošana ar iepriekšēju nodomu izkrāpt no noguldītājiem pēc iespējas vairāk naudas.

1994. gada septembrī Latvijas Bankai tika iesniegts a/s "Banka Baltija" 1993. gada pārskats, kuru bija auditējusi firma Coopers & Lybrand. Saskaņā ar šo pārskatu bankas pašu kapitāls 1993. gada beigās bija 10 milj. latu. Tātad šie dati, kas bija uzskatāmi par drošiem, rādīja, ka bankas zaudējumi nebija tik lieli, lai tā nevarētu turpināt darbību. 

Pēc a/s "Banka Baltija" lūguma 1994. gada novembrī Latvijas Banka atļāva tai palielināt pamatkapitālu no 25 milj. latu līdz 32.5 milj. latu. Akcionāriem tas bija jāveic līdz 1995. gada 1. februārim. Taču janvāra beigās a/s "Banka Baltija" informēja Latvijas Banku, ka pamatkapitāls netiks palielināts un ka Česka Bank akcijas pārdotas bankas akcionāram SIA ''Finhold'' par trīskāršu cenu, šādā veidā uzlabojot a/s "Banka Baltija" finansiālo stāvokli par 25.6 milj. latu. Pārbaudot šo darījumu, atklājās, ka faktiski maksājums nav noticis. Bija noslēgts tikai pirkšanas un pārdošanas līgums. Atbildot uz Latvijas Bankas aizrādījumu par nepamatotu bankas ienākumu palielināšanu, a/s "Banka Baltija" iesniedza Coopers & Lybrand vēstules kopiju. Vēstulē bija paskaidrots, ka a/s "Banka Baltija" rīkojusies pareizi, iekļaujot šo ''peļņu uz papīra'' ienākumos.

Lasītājam varētu rasties jautājums: kādēļ Latvijas Banka jau daudz agrāk, kad tai kļuva zināmas a/s "Banka Baltija" problēmas, neaizliedza tai piesaistīt privātpersonu noguldījumus vai pat pilnīgi neapturēja tās darbību? Kā jau minēts, pieņemot jebkuru lēmumu par lielāko Latvijas banku, Latvijas Banka nevarēja neņemt vērā, ka sankciju piemērošanas rezultātā varētu sākties noguldījumu masveida izņemšana no bankas, kas izraisītu tās spontānu sabrukumu. Taču, galvenais, - nebija faktu un pierādījumu, kas ļautu pamatoti apšaubīt a/s "Banka Baltija" vadītāju godprātību un patiesu gribu kopīgiem spēkiem uzlabot tās darbību. Tādus faktus un pierādījumus Latvijas Banka ieguva tikai pēc bankas vadības faktiskas pārņemšanas 1995. gada 25. maijā. Atklātie zaudējumi bija daudzkārt lielāki, nekā sākotnēji to mēģināja iztēlot bijušie bankas vadītāji. 

Latvijas Banka, veicot banku uzraudzību, darbojas ar ekonomiskām metodēm. Centrālo banku uzraudzības speciālisti, novērtējot banku finansiālo stāvokli, balstās uz grāmatvedības dokumentiem. Kā izrādījās, lai slēptu a/s "Banka Baltija" patieso finansiālo stāvokli un savas krāpnieciskās darbības, bankas vadība ilgstoši nodarbojās ar grāmatvedības datu sagrozīšanu. Krāpnieciskie darījumi parasti tika veikti ar daudzkārtējiem naudas pārskaitījumiem caur dažādām firmām. Ņemot vērā, ka Latvijas Bankai nav tiesību pārbaudīt to uzņēmējsabiedrību grāmatvedību, kuras nav kredītiestādes, a/s "Banka Baltija" vadībai ilgstoši izdevās bankas patieso stāvokli slēpt no Latvijas Bankas. Apzināti sagrozītie grāmatvedības dati neļāva arī starptautiskajai auditorfirmai Coopers & Lybrand noteikt a/s "Banka Baltija" patieso finansiālo stāvokli. Tikai tad, kad bankas darbības izmeklēšanā iesaistījās tiesībsargājošās iestādes un radās iespēja, pamatojoties uz dokumentiem, noteikt krāpniecisko darījumu ķēdes, kļuva skaidrs, ka banka faktiski ir izlaupīta.