Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
50

Viens no mūsdienu ekonomikas noteicošajiem rādītājiem ir tā saucamais apgrozījums, kas nodrošina ražotājiem regulārus ieņēmumums. Ar apgrozījumu un preču ražošanu viss ir kārtībā tik ilgi, kāmēr preces derīguma ilgums netiek mākslīgi ierobežots. Tomēr mūsdienās daudzi ražotāji arvien biežāk un biežāk saimniecībā un komunikācijām izmantojamām precēm pielāgo tā dēvēto izmantošanas ilgumu. Šķiet, katrs mūsdienās ir saskāries ar vienu vai otru ražotaja pielāgotu, preces nolietošanās pirms laika, ierobežojumu vai pilnīgu funkcijonēšanas atslēgšanu.

Izplatītākie, ražotāja iekļautie, defekti:
+ akumulatora darbība noteiktu uzlāžu skaitu
+ elektronikas funkcionalitāte tikai garantijā noteiktjam elektronikas izmantošanas periodam
+ programmatūras neizmantojamība paejot noteiktam laikam
+ automašīnas detaļu strauja nolietošanās un dažādu elektronisku raksturu ķebeļu parādīšanās auto, kad auto ir atpirkts vai beidzies garantijas laiks

Šādi mākslīgi ražotāju uzlikti ierobežojumi stimulē neadekvātu resursu šķiešanu un patērētāju neapzināti padara par atkritumu ražošanas abonētāju. Viss būtu labi tik tālu, ja elektronikas ražošanai netiktu šķieti pamatīgi ūdens resursi un elektronikas ražošanā netiktu izmantots pamatīgs enerģijas daudzums, kas mūsdienu elektronikas ražošanu, bez maz vai, padara par ekoloģiski ietilpīgāko no visām pārejajām. Ja pareizi interpretēju tirgus attīstību mūsdienās, tad šadi ražotu preču īpatsvars diezgan nopietni palielinās. Elektronika savu patreizējo attīstības līmeni spēja sasniegt pateicoties datortehnoloģiju tirgum, kurš tika veidots tā, ka datortehniku bija iespējams komplektēt, izvēloties dažādas komponentes, kas stimulēja savietojamu risinājumu izvēli vai jo kādu komponenti bija iespējams izmantot ar vairāk citam komponentēm, jo lielāks bija šīs komponentes patēriņš. Tomēr datortehnikai paliekot kompaktākai un kompaktākai šāds risinājums ir visai neparocīgs, kas rezultējās ar ražotāju bezadbildību.

Kas ir stimulējoši faktori preču ražōtāju iestrādātajiem defektiem:
- datoru aizvietošana ar klēpjdatoriem
- veidtālruņos iestrādāti akumulatori
- planšetdatoru pieprasījuma palielināšanās, kurš ir kā nedalāma ierīce
- iekārtas ar elektroniskām komponentēm, kuru pārvalīdijumā ir iestrādāta to digitalizēta izslēģšana, ieslēgšana

Lai kā arī nebūtu, patreizējās tirgus un patērētāja attiecības nosaka to, ka iegādātā prece ir kaut kas, kam patērētājs var arī piešķirt sentimentālu vērtību, tomēr nereti ražotājs vēlas, lai patērētājs šo sentimentālo vērtību attiecinātu uz zīmolu nevis iegādāto labumu, tāpēc pastāv zināms risks, ka ražotājs sāk patērētāju iesaistīt atkritumu ģenerēšanā un ar atkritumu ražošanu saistīto atbildību saistīt patērētāju nevis preci. Tāpēc izvēloties kādu preci, nevajadzētu ignorēt iepriekšējo pieredzi, ja grasies izvēlēties to pašu zīmolu un būtiski ir arī noskaidrot citu patērētāju domas par kāda zīmola preci.

lasi, vērtē, komentē

 Autors: Strāvonis Atkritumu ražošana
1.
 Autors: Strāvonis Atkritumu ražošana
2.
0
50

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [3]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Grey Wolf avatars
Medaļa Dienas domaMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas doma
  Grey Wolf 03.12.17 22:48
 
7
0

Smaga tēma.. Papildus vel ir ražotāja izveidota kulta prece.. tas pats ābols - faktiski nebūtisku uzlabojumu dēļ patērētājs veco, vel pilnībā funkcionējošu iekārtu vienkārši izmet.  Tā ir ar ļoti daudzām mantām. ne tikai elektronikā, bet arī apģērbā un citās lietās.    Dzīšanās pēc modes, nemaz nedomājot par funkcionālo ieguvumu. Jo teiksim ieplēsti džinsi nebūt nav labāki par neieplēstiem - no funkcionalitātes viedokļa zināmos laikapstākļos savas funkcijas tikpatkā nepilda vispār.   Arī nopērkot jaunu aifonu - ieguvums ir stipri apšaubāms, jo jaunās funkcijas izmantos labi ja katrs 20, vai pat mazāk..     Tas pats ir ar datorprogrammam. Teiksim WORDa jaunās funkcionalitātes izmantos labi ja katrs 1000 lietotājs, tas ir 0,1% no lietotājiem, pārējie pat nenojautīs ka vispār tāda iespēja ir, jo pat vecāku versiju visas iespējas neizmanto.  Arī dzīšanas pēc slavenu dizaineru ražojumiem- kas dažreiz kvalitātes ziņā ir dranķīgāki par kautkur pagrīdē ražotiem, jo 90% gadijumus somīņu par 1000$ ražo tas pats ķīnietis kas somiņu par 5$.. atšķirībā ir kautkāda specefiska plastmasas, vai labākajā gadijumā lēta metāla bļemba. .   Vel nedauz par tehnoloģiju - parasti jauna tehnoloģija ir ļoti dārga un vel "zaļa"​, tāpēc ir samērā mūļķigi pēc tās dzīties, ja vien tā nedod tiešām jūtamu labumu.

Sejas atpazīšanas tehnoloģija var būt vairāk trūkums nekā reāls ieguvums - jo būtiska labuma no tās nav, bet cilvēki ir gatavi pārdot nieri, lai tikai tādu dabūtu...  Skumīgi bet fakts.

 

spoku dienas doma

SAMSS avatars
Medaļa Patīk komentārsMedaļa NostradamsMedaļa Vilkaču klana biedrs
  SAMSS 04.12.17 07:19
 
3
0

skumji bet taisniba

Strāvonis avatars
Medaļa PalaidnisMedaļa Autoru autorsMedaļa Palaidnis
  Strāvonis 04.12.17 07:48
 
0
0

atbildot uz SAMSS komentāru " skumji bet taisniba "

tāpēc jācenšas ar savu izvēli stimulēt tādus ražotājus, kuri kā prioritāti izvēlas funkcionalitāti nevis resursu šķiešanu