Bez cenzūras, bez meliem, tikai patiesība - lai arī kāda tā būtu. Šī ir Bonija - prostitūta ar 20 gadu stāžu, un šis ir viņas stāsts.
Atklāti par to, kāda ir «parastas» prostitūtas dzīve20
438
0
Bonija ir 38 gadus veca sieviete un trīs bērnu māte. Viņa jau 20 gadus strādā kā prostitūta, paralēli uz vienas paplātes balansējot rūpes par bērniem, baznīcu un sevi.
Pirmo reizi Bonija iepazinās ar «prostitūtas» darbu 18 gadu vecumā, kad viņa ar savu draudzeni nolēma piestrādāt pilsētiņas bordelī. Viņai tas nepatika, bet naudu bija nepieciešama.
«Man bija nepieciešama nauda, man bija jāatrod iztika, jo nebija neviena, kas varētu par mani parūpēties.»
Darbā un klienti viņu sauc par Patrīciju - tas ir viņas pseidonīms, kas palīdz atšķirt darbu no privātās dzīves.
«Ja uz ielas mani kāds uzrunā par Patrīciju - es nereaģēju, jo neatrodos darbā. Es saviem klientiem neļauju saukt sevi īstajā vārdā, jo tā neesmu es, kas to visu dara, tā ir Patrīcija.»
14 gadus vecais Bonijas dēls Olivers sapinās ar sliktu kompāniju un iekūlās nepatikšanās. Ar to vien pietika, lai viņa saprastu to, ka viņai blakus viņš neuzaugs kā normāls cilvēks, tāpēc nolēma nosūtīt uz privāto skolu Karību salās.
«Ja man ir jāizvēlas starp savu bērnu pazudināšanu, dzīvojot kopā ar mani, vai stabilas nākotnes nodrošināšanu, mācoties tālu no mājām - es vienmēr izvēlēšos otro variantu. Viena slikta kompānija ir viss, kas ir vajadzīgs, lai sabojātu visu savu dzīvi.»
Savukārt sešus gadus vecais dēls Noa domā, ka mamma ir mājsaimniece. Vecākie bērni zina, ar ko nodarbojas viņu mamma. Par to zina arī viņu klasesbiedri, kuri par to smejas un apsmej viņus.
«Katru reizi, kad man ir nācies atklāt saviem bērniem to, ko «mamma» dara, mana sirds salūzt. Viņi saprot, ka es to daru tāpēc, lai mums būtu ēdiens uz galda, bet man ir žēl, ka viņiem nākas izciest sekas uz savas ādas, jo skolā bērni ir nežēlīgi.»
Kad bērni aiziet gulēt, tad Bonija sāk plānot nākamo dienu.
Bonija īrē mazu māju, kurā strādā no 9 līdz 16. Pēc darba viņa dodas uz skolu, lai aizvestu bērnus mājās.
Kopš tā laika, kad Dānijā prostitūcija tika legalizēta, Bonija ir reģistrējusi sevi kā pašnodarbinātu personu un maksā nodokļus.
«Teiksim tā, likuma priekšā mans darbs neatšķiras no kaut kāda nagu pieaudzēšanas kantorīša. Mēs visi esam pašnodarbinātie un visi maksājam nodokļus - cits vairāk, cits mazāk.»
Par savu bērnību Bonijai nav daudz ko stāstīt - viņai pašai šķiet, ka biežāk vecāki viņu veda nevis uz skolu, bet gan uz bāru, kur paši piedzērās līdz nemaņai.
«Ar savu bērnību es nevaru lepoties. Kad es biju maza, mans tēvs tika iesēdināts cietumā par slepkavību. Mamma sāka dzert katru dienu. Es tiešām neko daudz no tās neatceros, varbūt tāpēc, ka nemaz negribu atcerēties.»
Šajā attēlā Bonija ir redzama dejojam kopā ar savu labāko draudzeni, kura ir bijusi kopā ar viņu no pašas bērnības.
«Viņa ir tā, kura palīdzēja man nostāties uz kājām un atrast veidu kā nopelnīt naudu. Viņa mani nekad nav nosodījusi, jo vienmēr ir turējusies man blakus.»
Tev patiks šie raksti
