Kādu laiku atpakaļ laidu klajā rakstu sēriju „Ak, kas par laikiem bija!”, tajos bija daudz liecību par padomju laikiem, personisku liecību, nenoliedzamu liecību, nezinu, kurš vispār uzdrošinātos noliegt tā laika fotogrāfiju identiskumu un patiesumu. Tomēr atrodas cilvēki, kas tajos laikos dzīvojuši labi un atļaujas uzšķaudīt no piektā stāva visam, ko viņi nav gribējuši redzēt. No sērijas – „Manus vecākus neviens nav izsūtījis, tāpēc kategoriski noliedzu baumas, ka vispār kāds jebkad ir ticis izsūtīts; es ēdu žāvētus lucīšus, tāpēc nedomāju, ka kāds stāvēja rindā pēc reņģēm; es saņēmu labu algu un lielas prēmijas, tāpēc neticu, ka kāds nevarēja atļauties sakrāt mašīnai; man bija māja un vasarnīca, tāpēc neticu, ka bija cilvēki, kas stāvēja dzīvokļa rindā divdesmit gadus un vairāk. Un vispār, padomju laikos es nevienu nabagu neredzēju, tāpēc viņu nebija.”
Atbilde padomju snobam30
Tas ir apbrīnojami, fantastiski, lai kāds man iemāca šo ignoranci un atklātu citu cilvēku pieredzes ignorēšanu. Cilvēkam noliek priekšā fotogrāfijas ar garām rindām un tukšiem veikalu plauktiem, bet viņš pasaka: Man tas neinteresē, man bija blats, es rindās nestāvēju, tāpēc rindu nebija. Punkts. Cilvēkam iedod dzīvu, traģisku cita cilvēka pieredzi par latviešu valodas lietošanas ierobežojumiem Padomju Latvijā, bet viņš vīzdegunīgi nosaka – tas ir pārspīlējums, nekā tāda nebija, jo es pats ar to nekad neesmu saskāries! Tas ir vienreizēji, to vajag mācēt, iemāciet man kāds šo fantastisko egoismu un vienaldzību, es arī gribu redzēt tikai savu laimīgo dzīvi un neredzēt to tūkstošu ciešanas, kas ir man blakus!
Kā man patīk šo padomju laiku snobu apcerējumi ar moto – jūs visi esat muļķi un stulbeņi, neko no dzīves nesajēdzat, neko neesat piedzīvojuši, neko neatceraties, es tikai esmu gudrs, tādi kā mēs var izdzīvot visos laikos, vajag tikai strādāt un censties, tikai sliņķis var sūdzēties par dzīvi. Kā man patīk lasīt par to, cik labi viņiem klājies padomju laikos, kad vairumam citu klājās sūdīgi. Neizsakāmi sajūsmina tāda snoba vīzdegunīgā attieksme pret visu, ko viņš nav piedzīvojis un pārcietis. To vajag mācēt. Tas ir talants. Negribas jau norādīt uz acīmredzamām lietām, bet šādi tādi secinājumi jau tāpat uzprasās. Pirmkārt, Padomju Savienībā labi klājās komunistiem, čekistiem un kolaboracionistu līdējiem. Otra daļa ir tie, kuriem radi bija ārzemēs. Trešie bija vienkārši noziedznieki, kas gāja pāri līķiem un ne ar ko nerēķinājās.
Varat brīvi izteikties komentāros. Es neko vairs neteikšu. Es jau pateicu visu, ko domāju.