Uz pankūkas ir portrets.... Konkrēti – baiss montrs, kurš parasti biedē mazus bērnus, slēpjas skapī un bērns izmisis sauc vecākus, lai tie pārbauda, vai tik tiešām kāds tur neslēpjas, vai arī zem gultas vai aizkariem.
Man, ieraugot šo, pankūku pārskrēja šermuļi pār kauliem, jo ši seja tik tiešām izskatās pēc kāda dēmona, kurš vēl man ļaunu. Es zinu, ka mana vecmāmiņa nevēl man neko sliktu, mani vecvecāki mani mīl un lutina, bet šī, acīmredzot, ir zīme par kaut ko kas mani sagaida…. Un tas mani biedē. Neesmu daudz studējis demonoloģiju (jā, ir arī tāda zinātne), bet esmu pārliecināts, ka tas ir dēmons, tikai es nezinu, cik spēcīgs tas ir. Varbūt tas ir vājš dēmons, kas vēlas tikai pilīti manu asiņu uz šīs pankūkas. Bet varbūt tā ir zīme, ka man sāks sekot un vajāt, kā tajā filmā ’’Paranormal activity’’, līdz es būšu zaudējis prātu vai miris. Lai vai kā, redzu ka skatiens ir ļauns un mute ir dusmās pavērta, it kā ši radība gribētu mani apēst.
Iespējams, tas, ka nebija zonas un interneta, bija šī te dēmona darbs, lai es būtu izolēts no modernās pasaules un būtu vieglāk sasniedzams no maģiskās. Es zinu, ka pat vājākie mošķi ir spējīgi izdarīt ko tādu, jo nekādi nevaru izskaidrot abu sakaru pazušanu.
Uz sejas es redzu čūlas un zem tā mutes ir divi asi ragi, iespējams, tas ir Vendigo - baisais radījums, kas klīst pa ziemeļu mežiem un kura pieskāriens padara cilvēku par kanibālu. Varbūt tas vēlas mani… vai manu ģimeni.
Tas varbūt liekas muļķīgi, pārbīties no parastas pankūkas, sevišķi manā vecumā, bet mani tik tiešām pārņēma instiktīvas bailes ieraugot to, kas uz tās bija. Un parasti intuīcija nepieviļ. Es rakstīšu un aktīvi darbošos, ja vien vēl būšu dzīvs šī dēmona, ļaunā gara, spoka vai jebkā cita dēļ, jo tāda seja nekad nevēl labu. Tā sola elles mocības un sāpes – gan morālās gan fiziskās un šobrīd es tām gatavojos.
Varbūt Jūs teiksiet, ka mani jāsūta uz psihatrisko slimnīcu, varbūt tā arī ir taisnība, bet es nogaidīšu, ko šī radība no manis vēlas, jebkurā gadījumā gadījumā tā man to paziņos tādā vai citādā veidā.
Man kaut kā vairs necēlās dakša, lai viņu notiesātu, es to nobildēju un atstāju uz šķīvja. Nu lūk te nu es esmu ar savu spokaino pankūku!
DDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDD
