Visi kuri kaut nedaudz zina vēsturi, zinās arī šo meiteni un viņas dienasgrāmatas pierakstus kuri ir no laikiem, kad pat draugi bija vienotram ienaidnieki. Es nesen pabeidzu lasīt šo grāmatu kura cik dzirdēju ir grūti dabūjama un par grāmatnīcām jau vispār nerunājot. Šajā grāmatā ir apkopoti viņas dienasgrāmatas pieraksti no 1942.gada 12.jūnija - 1944.gada 1.augustam un ar lielu atzinību varu teikt- tas viss ir viena liela meistarklase, kuru iesaku visiem izlasīt.
Anne Franka - Sētas māja4
"Es ceru, ka varēšu uzticēties tev, kā nevienam citam, un ceru, ka tu būsi man liels atbalsts" tā Anne Franka rakstija 1942.gada 12.jūnijā savā pirmajā lapas pusē dienas grāmatā un šo dienasgrāmatu dēvēja par Kitiju kuru uzskatija par savu sirds draudzeni un rakstija tai itin visu.
Anne aprakstija savas izjūtas, velmi just dabu un nožēlas par to, ka neizbaudija to, kas bija dots. Slēpās arī vecāks puisis (17 gadi) vārdā Pēteris un ar laiku viņiem izveidojās romatiskas attiecības un tas Annei bija kā slēpnis no realitātes. Viņa aprakstija arī velmi pēc sirds draudzenes, par pirmo skūpstu un pastāstija par savu klasi, draugiem un ģimeni. Varēja just, ka viņa apzināti to visu raksta iepazīstinot mūs ar savu pasauli.
Protams viņa nerakstija katru diena, bet ar dažu dienu intervālu un dažkārt noprātoju- ko viņa darija pārējās dienas kad nerakstija, jo rakstītais bija sīki detalizēts- ko viņi ēda, kur gāja. Arī sarunas ar Pimu, jeb viņas tēvu un ar Pēteri. Lai arī viņa bija jauna, viņas domas sniedzās pāri mums visiem, tas nu ir droši.
Viņa arī aprakstija un lika noprast savas domas par savu ģimeni. Viņai Tēvs bija viss svētākais un dārgākai un mīļi viņu dēvēja par Pimu. Viņš bija tas, kas riskēja ar visu, lai parādītu gan Annei, gan Marogtai (Annes māsa) to, ka izglītība ir viss vērtīgākais. Savukārt ar māti viņai attiecības tikai pasliktinājās, jo māte liedza Annei būt tādai, kāda viņa ir. Liedza skaļi uzvesties, paust savu viedokli un pat tikties ar Pēteri, lai gan zināja, ka Pēteris ir viņas vienīgais draugs. Runājot par māsu Margotu, nekas daudz nebija par viņu rakstīts. Margota ir vienmēr bijusi labāka, gudrāka, saprātīgāka un Annei vienmēr nepaticis, ka vecāki viņu salīdzināja ar māsu.
Annei vienmēr bija paticis rakstīt un viņa rakstija šo dienasgrāmatu, kā pamatu savai grāmatai kuru nosauktu par Stūra māju, bet lai arī viņas sapni viņa pati saviem spēkiem nesasniedza, to izdarija Oto Franks, jeb viņas tēvs kurš bija vienīgais kurš izdzīvoja un ar viņa mātes iedrošinājumu publicēja Annes Frankas dienasgrāmatu kuru tagad pasaulē var lasīt vairāk, kā 67 valodās.
Lai arī mūsdienās ir daudz un dažādi fakti, kā arī dati kuri aplecina, ka slēpās kādi 10 cilvēki ja ne pat vairāk- es varu atzīt, ka runāju par konkrēto grāmatu kura tika izdota 2003. gadā. Lai arī ir pāgājuši jau vairāk, kā 70 gadi- vēl aizvien šis viss ir, kā ar svaigu tinti rakstīts un lasītāju skaits tikai pieaug.
Lasot pat grāmatu "Mūsu zvaigžņu vaina" un skatoties tā filmu varam saprast, ka galvenie varoņi pirmo skūpstu ieguva tieši Annes Frankas muzeja pakājē Amsterdamā kurš ir viens no lielākajiem un atpazīstamākajiem muzejiem par Anni Franku un viņas dzīvi. Arī es ceru, kādu dienu tur nonākt un baudīt harmoniju, kuru es ticu, ka viņa radīja mazliet apzinoties.
1944.gada 4.augusta rītā slēptuves iemītnieki tika atklāti un tika apcietināti Johans Kleimans un Viktors Kuglers, kā līdzzinātāji, tomēr abas dāmes Hermīni un Elizabeti kuras arī bija iesaistītas šajā visa netikai aizsturētas. Ātri vēlos pārstāstīt kas notika ar pašu Anni un viņas Māsu- viņas nonāca darba nometnē un smagi strādāja, bet tomēr slimība ņēma virsroku. Margota saslima ar ļoti lipīgu slimību- Tīfu un pēc laika nomira, kā arī pati Anne pēc pāris dienām atvadījās no šīs pasaules. Kas to, lai zin- varbūt tā arī tajā brīdī bija viss labāk.