Visbiežāk priekšnesumos tiek izmantotas kobras, ieslogot tās šaurās kastēs, raupja audekla maisos vai māla podos.
Jaunajā cietumā čūska pavada visu savu atlikušo dzīvi – dienu no dienas, nedēļu no nedēļas, no viena tirgus laukuma uz citu, no viena cilvēku pūļa uz otru. Smacīgs gaiss, spilgti fotozibšņi un ne mazāko iespēju izpaust savu dabisko uzvedību. Savvaļas rāpuļu dzīves apstākļi ir nožēlojami. Lai izsargātos no sakošanas, čūskām jau tūlīt pēc to noķeršanas vardarbīgi tiek izrauti visi indes zobi, neizmantojot nekādus pretsāpju līdzekļus. Nereti tām aizsien (vai pat aizšuj!!) arī muti, gandrīz pilnībā liedzot dzīvniekam padzerties ūdeni, kā arī ar adatu caurdur indes kanālus, izraisot kalka dziedzeru pārplīšanu jeb citiem vārdiem – notecina indi.
Galu galā eksotiskā rāpuļa aizsardzības mehānisms tiek sagrauts pilnībā. Par laimi (ja tā maz varētu teikt) šādi nebrīvē turēto čūsku mūža ilgums reti kad pārsniedz 6 mēnešus, lai gan dabiskos apstākļos tās dzīvo ilgāk nekā 10 gadu.
Indes dzerokļu izraušana izraisa infekcijas, dzīvniekam netiek nodrošināts pilnvērtīgs uzturs un ļoti bieži čūskas nebaro vispār. Tā vietā dīdītāji vienkārši noķer jaunu rāpuli, katru no tiem pakļaujot lēnai un mokošai bada nāvei. Atkal un atkal.
Turklāt atūdeņojies un izsalkuma nomocīts dzīvnieks ir vājāks, tāpēc visu apbrīnotais dīdītājs var cēli visu acu priekšā noskūpstīt čūskai galvu. Viņai jau tāpat nebūs spēka pretoties…