Karstie punkti – Maroka, Ēģipte, Tunisija, Indija, Pakistāna, Bangladeša, Šrilanka, Taizeme, Malaizija, Tuvie Austrumi u.c.
Čūsku dīdītāju hipnotizējošais spēks nav nekas vairāk kā tikai lēts mīts. Savvaļā notvertajām čūskām brutāli izrauj indes zobus vai dziedzerus, tās nepareizi un nepietiekami baro (liela daļa saimnieku to nedara vispār, no bada mirušās čūskas vietā vienkārši noķerot citu), turklāt bieži vien dzīvniekiem ir aizsieta mute, liedzot pat padzerties. Nāve ir lēna un mokoša.
Marrākešas vecpilsētas centrālo laukumu piepilda tūristu un tirgotāju burzma, bet daudzviet uz zemes sasēduši vietējie čūsku dīdītāji, sniedzot viņuprāt unikālu priekšnesumu – instrumenta izdotās skaņas nohipnotizēta, indīgā kobra dejo turpat acu priekšā, gluži kā svārstoties maģiskās mūzikas ritmā.
Tiesa, maģiska te nav itin nekā, tikai kārtējā savvaļas dzīvnieku paverdzināšana cilvēka izklaidei.
Katru gadu Indijā vien tiek noķerti vairāki tūkstoši valsts mežos mītošo eksotisko rāpuļu, dramatiski samazinot čūsku populāciju ik dienas.
Lai arī aizliegta Indijā jau kopš 1991. gada, čūsku dīdīšana joprojām zeļ un plaukst nomaļākajos šīs valsts nostūros.
Līdzīgi kā daudzviet citur DA-Āzijā un Ziemeļāfrikā, kur indīgo savvaļas iemītnieku priekšnesumi ir pavisam ierasta un ikdienišķa parādība. Diemžēl tas, ko daudzi uzskata par čūskas dejošanu, patiesībā ir baiļu izraisīta sekošana katrai dīdītāja kustībai, lai vajadzības gadījumā tā varētu uzbrukt aizsargājoties.
Eksotiskais rāpulis pat nespēj dzirdēt spēlēto mūziku, jo šāda maņa šiem dzīvniekiem vienkārši nav attīstīta, un slieties augšup liek dabiskais instinkts aizsargāties, pēkšņā spilgtā gaisma un nelielās vibrācijas, ko rada dīdītāja piesitieni ar kāju pret zemi.
Visbiežāk priekšnesumos tiek izmantotas kobras, ieslogot tās šaurās kastēs, raupja audekla maisos vai māla podos.
Jaunajā cietumā čūska pavada visu savu atlikušo dzīvi – dienu no dienas, nedēļu no nedēļas, no viena tirgus laukuma uz citu, no viena cilvēku pūļa uz otru. Smacīgs gaiss, spilgti fotozibšņi un ne mazāko iespēju izpaust savu dabisko uzvedību. Savvaļas rāpuļu dzīves apstākļi ir nožēlojami. Lai izsargātos no sakošanas, čūskām jau tūlīt pēc to noķeršanas vardarbīgi tiek izrauti visi indes zobi, neizmantojot nekādus pretsāpju līdzekļus. Nereti tām aizsien (vai pat aizšuj!!) arī muti, gandrīz pilnībā liedzot dzīvniekam padzerties ūdeni, kā arī ar adatu caurdur indes kanālus, izraisot kalka dziedzeru pārplīšanu jeb citiem vārdiem – notecina indi.
Galu galā eksotiskā rāpuļa aizsardzības mehānisms tiek sagrauts pilnībā. Par laimi (ja tā maz varētu teikt) šādi nebrīvē turēto čūsku mūža ilgums reti kad pārsniedz 6 mēnešus, lai gan dabiskos apstākļos tās dzīvo ilgāk nekā 10 gadu.
Indes dzerokļu izraušana izraisa infekcijas, dzīvniekam netiek nodrošināts pilnvērtīgs uzturs un ļoti bieži čūskas nebaro vispār. Tā vietā dīdītāji vienkārši noķer jaunu rāpuli, katru no tiem pakļaujot lēnai un mokošai bada nāvei. Atkal un atkal.
Turklāt atūdeņojies un izsalkuma nomocīts dzīvnieks ir vājāks, tāpēc visu apbrīnotais dīdītājs var cēli visu acu priekšā noskūpstīt čūskai galvu. Viņai jau tāpat nebūs spēka pretoties…
Daži fakti
• Ir gadījumi, kad čūskas tiek speciāli sazāļotas, lai mazinātu to agresivitāti.
• Čūsku dīdītāji galvenokārt izmanto kobras, pitonus un boa.
• Mirušās čūskas pēcāk tiek pārdotas ādu uzpircējiem.
• Viens čūsku dīdītājs gadā noķer vidēji 7 dzīvniekus. Tos visus sagaida vienāds liktenis.
• Nereti čūskas tiek speciāli barotas tikai ar augu valsts produktiem, tādā veidā novājinot dzīvniekus, padarot tos miegainus un apātiskus.
• Pat izglābjot čūsku no nežēlīgajiem dzīves apstākļiem, tā nekad vairs nespēs pielāgoties dzīvei brīvā dabā. Izrautie indes dzerokļi liedz tām ēst mazākos rāpuļus, jo tos vienkārši nav iespējams nogalināt. Nepilnvērtīgais uzturs dramatiski saīsina eksotiskā rāpuļa dzīves ilgumu.
Kā tu vari palīdzēt?
• Nemaksā čūsku dīdītājiem par viņu priekšnesumiem un iespēju viņus nofotografēt!
• Pastāsti saviem draugiem, ģimenei un paziņām par vardarbīgo izturēšanos pret šiem dzīvniekiem!
• Ziedo cīņai par dzīvnieku tiesībām: www.peta.com vai www.wspa.org.uk !
Rakstā izmantoti www.peta.com; www.wildlifesos.org; www.lifeinthefastlane.ca; www.msnbc.msn.com; www.independent.co.uk; http://library.thinkquest.org materiāli.
Es gan neko nevaru pateikt, jo pati nezinu, bet izskatās, ka tu ļoti interesējies par šādām lietām, un tas ir diez gan forši. 
+ no manis.
