Vēl tagad aptiekā ir nopērkamas, bet tad mūsu laikos bija tik garšīgas - garšīgākas nekā tagad. P.S veikalos arī var nopirkt.
Tagad vairs ko tādu es neēstu, bet daudzi no mums atceras šo, no bērnības!
Vēl tagad aptiekā ir nopērkamas, bet tad mūsu laikos bija tik garšīgas - garšīgākas nekā tagad. P.S veikalos arī var nopirkt.
Tagad vairs ko tādu es neēstu, bet daudzi no mums atceras šo, no bērnības!
Šokolādes batoniņš ''Bingo'' šokolādīte ar marmelādes gabaliņiem.
Šokolādes cigaretes, tagad varētu tādas atgriezt atpakaļ.
Debesmanna ar pienu, nu man ļoti garšoja!
Es tagad atceros, ka ēdu tikai ķīseli, jo man tas tikai garšoja.
Rabarberu ķīselis - vēl tagad tādus skolās dod. ŅAMMA!
Mēs kādreiz, skolas gados bijām uzkrituši piparmētru tabletēm, tās varēja pa kapeikām dabūt jebkurā aptiekā. Toreiz pat Panorāmā bija sižets par to vai piparmētras tablešu ēšana anormālos daudzumos nav kaitīga, uz ko viens no tā laika spicākajiem farmaceitiem mierināja, ka gan jau drīz atēdīšoties un likšoties mierā. Tā arī notika - saēdāmies mēs tās tabletes līdz acīm un metām mieru.
Ā, un vienbrīd mums topā bija Pertusīns - tas bija klepus un puņķu sezonā, kad viens otrs klasesbiedrs klepus ārstēšanai ierāva pa malkam tās mikstūras. Tad nu viens malacis atklāja, ka tā sastāvā ir etilspirts, až pat veseli, liekas 7%. Tad nu gāja vaļā - mēs pirkām Pertusīnu vērā ņemamos daudzumos un pēc stundām ņēmāmies ar to našķēties... arī tas drīz pārgāja. Beidzās klepus, un Pertusīnu vairs nevajadzēja, atsākās "atturība - dzīves norma".