Tavs organisms reāli strādā tikai pateicoties lētai pārtikai un diendusām.
Tavs organisms reāli strādā tikai pateicoties lētai pārtikai un diendusām.
1. Nevienam pasniedzējam neinteresē tas, kā Tevi sauc. Tu ar sevi iepazīstini pirmajā tikšanās reizē, pasaki divus teikumus un apsēdies savā vietā, lai klausītos.
2. Ātrās ēdināšanas restorāni kļūst par Tavu ikdienu, jo reāli nav laika vai gribēšanas kaut ko gatavot mājās/kojās.
3. Ja Tu neesi no Rīgas, tad jautājumi par Tavu akcentu ir kļuvuši jau par ikdienu.
4. Vienu t-kreku var vilkt vairākas dienas pēc kārtas, jo nevienam nav laika mazgāt veļu katru dienu.
5. Izturēt pilnu dienu universitātē ar paģirām ir iespējams. Grūti, bet nav neiespējami!
6. Uz lekcijām Tu ņem līdzi datoru, lai spēlētu spēlītes, sarakstītos ar draugiem un lasītu ziņas. Lai gan datoru uz lekcijām būtu jāņem līdzi tad, ja plāno veikt tajā pierakstus.
7. Tavā ledusskapī vienmēr atrodas pārtika, kas ir sapelējusi vai ar termiņu, kas beidzies jau pirms nedēļas. Nevienam nav laika sekot tam līdzi.
8. Pirmo nedēļu Tu nodzīvo kā karalis/karaliene, bet pēdējo nedēļu Tu dzīvo kā Izdzīvotājs.
9. Diendusa vairs nav Tavas bērnības atmiņa, tagad tā ir kļuvusi par daļu no Tavas ikdienas dzīves.
10. Tu joprojām centies saprast, kur īsti vari saņemt atlaidi ar savu studenta apliecību. Ne visur tā darbojas.
11. Tu nesaproti to, kāpēc Tev ir jāmaksā par drukāšanu bibliotēkā, ja maksa par studijām ir vismaz 1000 eiro gadā.
12. Viens mēnesis. Tieši viens mēnesis ir nepieciešams, lai saprastu to, kuras lekcijas turpmāk varēs izlaist, jo pasniedzējs neatzīmē to, kas ir ieradušies.
13. Tev vairs nenāk smiekli par dīvainiem uzvārdiem, kurus pasniedzējs sauc katras lekcijas sākumā, lai atzīmētu tos, kuri ir ieradušies.
14. Dažreiz Tu sapņo par to, ka varētu doties mācīties uz Gaismas pili, bet tā arī tas paliek - tikai sapņos!
15. Tu beidzot saproti to, ka universitātē pasniedzējiem ir vienalga, ko Tu dari. Un tas, par ko Tevi brīdināja 12. klasi beidzot, sāk piepildīties.
Nezinu kā citur, bet manā augstskolā pasniedzēji vārdus iegaumē, jo auditorijas ir pietiekami mazas, lai tas būtu iespējams un ja kādam ir vēlme var strādāt individuāli, pasniedzēji ir jauni, bet ar pieredzi, nevis borē visiem vienu mēslu 15 gadus pēc kārtas 150 cilvēkiem vienlaicīgi.