Iegremdējaties pagātnē vēl mazliet...
Lai skatītos televīziju es vēl joprojām izmantoju televizoru!
Iegremdējaties pagātnē vēl mazliet...
Par vecajiem telefoniem runājot - tādiem, kas 8. bildē redzams. Pāris gadus atpakaļ bijām Mores kara muzejā. Tāds neliels muzejs, pamatā veltīts Mores kaujām. Bet ir arī neliela ekspozīcija ar dažādām padumjo laiku lietām. Tostarp arī daži šādi telefoni. Nu lūk. Onkiņš, kurš šo muzeju ir izveidojis, stāstīja mūsdienu bērnu reakciju, ieraugot šādus telefonus. Bērneļi nemaz neiedomājas, ka tā ripa ir jāgriež. Šie tos ciparus spaida Bet labākais esot bijusi divu bērnu saruna: nez kā tādu telefonu varēja nēsāt līdzi - baigi liels taču
5. man patika: kādreiz bez televizora, vēl bija jānēsā līdzi rokaspulkstenis, spogulītis.. Atceros bērnību - visi tā vien staigāja ar televizoriem pa ielu..
Man mašīnas atskaņotājs neatpazīst diskus, bet kasešu atskaņotājs strādā. Tā nu stāvvietā šodien krāmējos ar kasetēm, kuru varētu uzlikt paklausīties. Garām ejošie pusaudži tik savādi skatījās un divi no trijiem nezināja, kas tās par taisnstūra veida lietām ir man uz blakus sēdekļa
Man šķiet, ka es negribēšu piedzīvot nākamās dekādes jaunatni, kas bez interneta nevar iedomāties pasauli
Es vēl šodien nēsāju rokaspulksteni. Tiesa ne katru dienu, pārsvarā tikai darba dienās. Man joprojām ir saglabājies reflekss paskatīties tajā, kopš 7 gadu vecuma, kad man pulstenis tika uzdāvināts. Pleijeri, fotoaparātu un spogulīti gan ikdienā nakad neesmu līdzi nēsājis. Turklāt pirmais mobilais telefons man parādijās tikai apmēram 27 gadu vecumā.