local-stats-pixel fb-conv-api

1. Nāve tradīcijas vārdā. Vēršu cīņas3

18 0

Karstie punkti – Spānija, Portugāle, Meksika, Francija

Daudzi, kas to redzējuši vienreiz, nevēlas piedzīvot atkal. Vērsi arēnā sagaida pikadors, kas dzīvnieka kaklā un mugurā sadur šķēpus, lai tas pietiekami daudz noasiņotu. Tad nāk matadors un seko dūriens muguras smadzenēs. Pūlis aplaudē, bet arēnas vidū – sāpju agonijā mirstošs dzīvnieks. Katru gadu Spānijā barbariski tiek nogalināti vairāk nekā 40 000 vēršu. Vidēji 110 dienā…

„Bet tā taču ir gadsimtiem sena tradīcija!”- tāds ir visbiežāk skandinātais vēršu cīņu atbalstītāju arguments nežēlīgā sporta un izklaides veida aizstāvībai. Gladiatoru cīņas, kuros cilvēkiem un karietes velkošajiem zirgiem tika nošķeltas kājas, galvas un ķermeņi izvazāti pa putekļaino ringu, arī reiz bija tradicionāls priekšnesums. Taču nez vai ko tādu varētu iedomāties vēl mūsdienās. Tradīcija nav, nedrīkst būt un nekad nebūs attaisnojums vardarbībai. Matadoram ir dota izvēle – atrasties ringā vai nē, vērsim šādas izvēles nav. Savam sunim jūs taču nesperat ar kāju tikai tamdēļ, ka viņš, lūk, nolēmis punktā A pasēdēt mazliet ilgāk. Bet, ja vērsis nekustas, viņš saņem belzienu pa muguru ar smilšu maisu un dūrienu cauri mugurkaulam. Kāpēc? Tāpēc ka par to taču maksā skatītājs…

Tiesa, to, kas notiek ringā, grūti nosaukt par cīņu. Cīnās tikai vērsis, par dzīvību. Matadora un tā saucamo banderilleros lēkāšana apkārt ievainotajam dzīvniekam ir vien lēts dancis ilūzijas radīšanai, ka tas, ko te redzat, ir duelis ar līdzvērtīgiem spēku samēriem. Līdzvērtīga vēršu cīņās nav nekā. Pirms sava pirmā (un pēdējā) uznāciena dzīvnieks tiek turēts tumsā, lai spožā dienasgaisma to apžilbinātu pēc iespējas vairāk. 1:0 matadora labā. Iepriekš tiek „nozāģēti” arī vērša ragi un acīs iesmērēts vazelīns. Tieši tik daudz, lai liegtu dzīvniekam orientēties telpā, sajust līdzsvaru un skaidri spriest par distanci līdz tālumā esošajiem objektiem. 2:0. Nereti vēršus sazāļo ar caurejas līdzekļiem un iegriež kakla muskuļos, fiziski novājinot vērsi un traucējot tam pacelt galvu pietiekamā augstumā. 3… nē, nu jau 4:0.

Graciozais dzīvnieks ar kliedzieniem un spērieniem tiek iedzīts ringā. Pirmais, ko sajūt trokšņa un spožās gaismas apstulbinātais vērsis, ir pīķa izduršanās cauri kaklam un mugurai. 5:0. Zirgā sēdošais pikadors cenšas ieurbt vērša miesā šķēpu tik dziļi, lai lēnīgais dzīvnieks pietiekami daudz noasiņotu. Tad uzrodas tā saucamie banderilleros, kas kacina, riņķo ap saniknoto dzīvnieku un tā miesā pamanās atstāt vēl dažas rētas. Durkļu skaits pieaug, arī sāpes. 6:0.

Visbeidzot parādās matadors. Lielais varonis, kam nu vairs atlicis pacīnīties ar jau mirstošu dzīvnieku. Viņa uzdevums – nodurt vērsi. Ar zobenu. Muguras smadzenēs. Nereti mazāk pieredzējis matadors caurdur tikai dzīvnieka plaušas, padarot katru elpas vilcienu neizturami sāpīgu. Un pat ja dūriens ir precīzs, vērsis var būt joprojām dzīvs, tikai paralizēts. Kad cīņa beigusies un pūlis apmierināts, kā balva skatītājiem tiek nogrieztas vērša ausis un aste. Visi aplaudē, „aktieri” paklanās, bet arēnas vidū – sāpju agonijā mirstošs dzīvnieks. Līdz brīdim, kad pēdējo punktu pieliks lopkautuve…

18 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000
Es vēlos kaut vēršu cīņas aizliegtu visur.
6 0 atbildēt

Latvijā, piemēram, ir gadsimtu sena tradīcija aprunāt un visādos veidos kaitēt savam Līdztautietim. dažkārt tas ir pat tuvu radinieku starpā.   un ko Tu iesaki darīt ar šo tradīciju?

4 0 atbildēt

Nu kā cilvēki var būt tik nežēlīgi? Tas taču ir tik nereāli briesmīgi, ka var tā darīt pāri nevainīgiem dzivniekiem. Viņi taču tikai grib dzīvot! emotion

3 0 atbildēt