Kanibālu fotogrāfija no Fidži. 1869. g.
1990. g. iznākusī "Jēru klusēšana" popularizēja ļaundari Hanibalu Lekteru, kuram vakariņās bija draugi. Burtiski.
Tātad, cilvēka gaļa ir pieskaitāma pie sarkanās gaļas. Pēc liecībām tad tai esot liellopu gaļas tekstūra. Kā to ir apliecinājuši cilvēki, kas to ir ēduši, tad gaļai esot tomēr nedaudz smalkāka garša nekā liellopu gaļai.
Viljams Sībruks, žurnālists, kas 1920-tajos gados ceļoja uz Ritumāfriku, ir apraksījis savu pieredzi ar kanibāliem. Pēc atgriešanās Parīzē viņš devās uz slimnīcu, kur ieguva cilvēka gaļu un pēc tam to arī sagatavoja
"Tā bija kā laba teļa gaļa, ne jauna, bet arī ne liellopa gaļa. Tā bija ļoti līdzīga teļa gaļai, bet tā negaršoja kā neviena cita gaļa, ko esmu ēdis. Tā tik ļoti līdzinājās teļa gaļai, ka parasts cilvēks to neatšķirtu no liellopa gaļas, ja vien nezinātu par tās izcelsmi. Gaļa bija maiga, bez spēcīgas piegaršas kā tas ir kazas gaļai, bet tā bija nedaudz stingrāka, bet ne pārāk. Spriežot pēc pagatavotās gaļas krāsas, tekstūras, smaržas un garšas, apstiprināja manu pārliecību, ka visvairāk tā līdzinās teļa gaļai."
Armins Meivs, kurš apēda gandrīz 16 kg cilvēka gaļas, teica intervijā no cietuma, ka tā garšojot kā cūkgaļa, tikai nedaudz stingrāka un rūgtāka.