Kas mēs esam? Neatminētie pasaules noslēpumi3

Kas notiek pēc nāves?

Nāve ir vēl viens liels mūsu pasaules noslēpums. Pagaidām neviens nespēj pateikt, kas notiek pēc tam, kad mūsu ķermenis pārstāj funkcionēt. Zinātnieki dara visu iespējamo, lai iegūtu skaidrību, bet atbilžu vietā saņem vēl vairāk jautājumu.

Pirmā svarīgā problēma ir klīniskā nāve. Daudzi cilvēki stāsta, ka ir redzējuši baltu gaismu, dzirdējuši mūziku, izejot no sava ķermeņa, lidinājušies gaisā un daudz ko citu. Šo pieredzi nevar uzskatīt par halucinācijām, jo tā ir iegūta tad, kad smadzenes un sirds ir atslēgušās.

Rodas otrs jautājums: kas notiek ar apziņu pēc fiziskās nāves? Saskaņā ar šīs jomas vadošā eksperta ārsta Sema Pārnija viedokli par atgriešanos dzīvē pēc nāves cilvēki spēj augšāmcelties 10 stundu laikā pēc miršanas, ja vien fiziskie bojājumi nav bijuši ilgstoši. Tas vedina uz domu, ka cilvēka apziņa tomēr turpina eksistēt arī pēc ķermeņa miršanas. Neraugoties uz to, ka mēs tūkstošiem gadu pūlamies izprast nāves dabu, mēs par to zinām ļoti maz.

Kādi ir Visuma likumi?

Pamatojoties uz vērojumiem, mēs secinājām, ka Visums izplešas, un to nevar noliegt. Tāpat kā nevar noliegt faktu, ka tas paātrinās. Saskaņā ar gravitācijas likumiem visam jābūt otrādi — tam jākļūst lēnākam, jāgatavojas „Lielās saspiešanās” – procesam, kas ir atgriezenisks „Lielajam sprādzienam”, tikai patiesībā viss notiek mazliet citādāk. Kāpēc tā?

Daudzi zinātnieki uzskata, ka vainojama ir tumšā enerģija, no kuras, pēc viņu domām, sastāv lielākā daļa Visuma. Kur rodas šī enerģija un šī matērija, nav zināms. Turklāt nav arī 100 % pierādījumu, ka tā patiešām eksistē.

Visums dzīvo pēc saviem likumiem, mums atliek vien minēt un izteikt dažādus pieņēmumus.
 

Vēstures mīklas

Mēs esam raduši uztvert vēsturi kā sensenu stāstu, kas nonācis līdz mūsdienām. Tomēr laika gaitā daudzi fakti ir zuduši, veidojot vēsturē milzīgus baltos plankumus.

Lai gan mums ir plašas zināšanas par dažiem, piemēram, Senās Romas, laikmetiem, tomēr par daudzām vēstures lappusēm un pat veseliem gadsimtiem mums nav nekādu ziņu, bet par dažiem notikumiem ir vien nojauta.

Piemēram, ko mēs zinām par 6. gadsimta Britāniju? Romas ietekme tolaik jau bija zudusi, kristietība tikko sāka attīstīties, bet Skandināvija „uzņēma ātrumu”. Par šo svarīgo vēstures periodu ir gaužām maz ziņu. Līdz mums ir nonācis tikai kāda neprātīga mūka sprediķis, kas par 90 % ir veltīts Dieva taisnīgumam.

Pat tādas varenas valstis kā Senā Roma un Senā Grieķija nav atstājušas izsmeļošu informāciju par sevi. Lielākā daļa mūsu zināšanu par tiem laikiem pamatojas uz nedrošiem avotiem. Atklājumi notiek katru gadu. Piemēram, pavisam nesen kļuva zināms, ka grieķi ir uzbūvējuši kaut ko līdzīgu datoram jau 2 tūkstošus gadu pirms Bebidža.