Iedomājies, kas notiktu, ja no Zemes kā pēc burvja mājiena pazustu ezeri, upes un okeāni.
Protams, ka atbilde skan tā: ‘’Mēs nomirtu.’’
Bet tālāk sekos detalizētāks skaidrojums.
Kas notiktu, ja no Zemes pazustu VISAS ūdenstilpes?13
480
2
Pirmie, kas to pamanītu, protams, būtu peldētāji un jūrnieki.
Lielākoties peldētāji peld ne pārāk dziļā ūdenī, līdz ar to, ja pēkšņi ūdens pazustu, viņiem nebūtu tālu jākrīt līdz ūdenstilpnes dibenam. Sliktākajā gadījumā tie varētu būt daži lauzti kauli, ja pieņemam, ka kritiens būtu no aptuveni 5 metru augstuma. Ziepes būtu tiem peldētājiem, kuri peld okeānā, jo tur attālums līdz dibenam būtu stipri lielāks par 5 metriem. Būtībā tas būtu kritiens aizā vai no klints.
Izdzīvotu arī liela daļa no tiem, kas peld laivās pa ezeriem un upēm, kā arī tie, kuri atrodas ostās.
Desmit sekunžu laikā būtu nenormāli daudz upuru, jo dibenu sasniegtu tie, kuri atrodas kuģos. Dziļi jūrās vai okeānos. Lielākoties pilnīgās lupatās būtu satriekti gan paši kuģi, gan cilvēki uz tiem. Un pat ja brīnuma dēļ kāds no viņiem izdzīvotu, krasts būtu ļoti, ļoti tālu...
Titāniks nogrima vietā, kur līdz dibenam bija aptuveni 2 jūdzes (3,22 kilometri). Abām Titānika daļām vajadzēja no 5 līdz 15 minūtēm, lai sasniegtu gultni. Tomēr atcerēsimies, ka Titāniks nogrima ūdenī. Šajā scenārijā, kurā pieņemam, ka ūdens no Zemes ir pazudis, Titāniks gultni sasniegtu aptuveni 30 sekundēs, sasniedzot aptuveni 400 km/h ātrumu.
Vienas minūtes laikā okeāna dibenu būtu sasnieguši pilnīgi visi peldlīdzekļi, varbūt vienīgi izņemot tos, kuri ar ļoti mazām laiviņām mēģinātu šķērsot okeāna dziļākās vietas. Viņu kritiens būtu nedaudz ilgāks par minūti nelielā svara dēļ.
Mazliet labākā situācijā būtu tie, kuri tobrīd atrastos jūras lidmašīnās (seaplane). Ja pilotam būtu pietiekami ātra reakcija, tad viņš varētu paspēt iedarbināt lidmašīnas dzinēju, un vēl lielākas veiksmes gadījumā – pat tikt līdz krastam.
Ūdens dzīvnieki (vaļi, delfīni, haizivis utt.) mirtu līdzīgā nāvē kā tie, kuri atradās kuģos vai laivās. Tie, kuri atrodas tuvāk krastam, būtu sliktākā situācijā, jo tie savu galu nesagaidītu tik ātri. Tie, kuri atrastos dziļāk okeānos, mirtu no kritiena.
Un tad patiešām sāktos iznīcība. Tā kā okeānu, upju un ezeru vairs nebūtu, ūdens neiztvaikotu un nenonāktu atmosfērā. Līdz ar to nelītu lietus. Cilvēki un dzīvnieki dehidrētos un nomirtu dažu dienu laikā. Dažu nedēļu laikā no sausā gaida nokalstu augi. Dažu mēnešu laikā sāktos masveidīga mežu bojāeja.
Tā kā būtu iestājies nežēlīgs sausums, Zemi pārņemtu ugunsgrēki. Dažu gadu laikā būtu nodeguši gandrīz visi Zemes meži, un, tā kā meži ir milzīgs CO2 avots, tad globālā sasilšana tiktu paātrināta.
Tad sāktos dīvainā daļa. Bez ūdens arī klintis un akmeņi, kas darbojas kā sava veida planētas termostats, nevarētu turpināt savu funkciju. Pasaule turpinātu sakarst, atmosfērā nonāktu CO2 no vulkāniem, kas jau tā uzkarsēto planētu novestu līdz pilnīgi neapdzīvojamai planētai. Līdzīgi notika arī ar Venēru.
Bet tāpat ir skaidrs, ka okeāni ar laiku pazudīs un šī planēta vienkārši izkaltīs. Par laimi tas notiks pietiekami tālā nākotnē, lai mēs varētu paspēt izdomāt plānu B.
Tev patiks šie raksti
