Sveiki, spocēni!
Klāt jau svētdiena.. Šoreiz mazliet neierastāka tēma.
Aiziešana viņsaulē un bēres gandrīz nevienam nešķiet aizraujošs sarunu temats. It īpaši, ja tas notiek neplānoti. Taču ir cilvēki un kompānijas, kuras savu radošumu izpauž pavisam neierastā veidā – piedāvājot pēc aizgājēja atstāt ko paliekošu un varbūt pat noderīgu. Palasi..
Jauku šo vakaru 
Ir kāda unikāla apbedīšanas metode, kura radusies Itālijā un tiek dēvēta par Mundi kapsulu. Anna Citelli un Rauls Bretzels radījuši organiskas kapsulas, kurās tiek ievietots mirušais. Tās pēc laika sadalās un aizgājējs tiek pārvērsts par koku (ķermenis sadaloties rada augsni kokam).
Kompānija “Heavers Above Fireworks” ir mainījis veidu, kādā atvadīties no mīļajiem. Tie piedāvā dažādu veidu uguņošanu atkarībā no cilvēku vēlmēm. Kompānija radīta jau 2004. gadā un tā meklēja veidus, kā kremēto cilvēku pelnus ievīt uguņošanā, lai radītu ko īpašu.
Mūžīgais rifs – tā ir tērauda lode, kurā atrodas urna ar kremētā cilvēka pelniem. Urna un lode tiek aizzīmogota un tad novietota okeānā, kur ar laiku kļūst par daļu no rifa.
Varbūt ir vēlēšanās izgatavot komplektu ar 240 zīmuļiem, kuros izmantos ogleklis no kremētā cilvēka? Uz katra zīmuļa ir arī aizgājēja vārds un datums.
Zviedrijā, savukārt, atrodas uzņēmums “Algordanza”, kurš piedāvā pēc kremēšanas izveidot dimantu piemiņai.
Kompānija “Artful Ashes”, kura atrodas Sietlā, ir atradusi savdabīgu veidu, kā palīdzēt tikt pāri smagajam laikam, kad kāds no tuviniekiem devies viņsaulē. Izmantojot stikla pūšanas mākslu, tiek izmantota apmēram 1 tējkarote no aizgājēja pelniem, kuri tiek izmantoti kā dekors stikla bumbai vai sirdij.
Ideja par organisko kapsulu un koku, kurš paliek pēc manis man patika. Taču es savu kapu esmu iedomājies citādāku. Tajā būs daudz koki, daudz krūmi un ziedi, kuri ir jākopj ,jālaista un jāapgriež. Tā es spēšu saviem tuvajiem krist uz nerviem arī pēc nāves.
Jāteic, visi varianti ir visnotaļ oriģināli. Nekad nebūtu domājis, ka tādas lietas kāds praktizē.
HM pec naves palikt par koku - vispar vilinoši 
Japadoma ka tadu ideju realizet
Tiem kas baidās gulēt zarkā, te bus mana loģika --> tu nomirsti, tevi kremē, izkaisa pļavā, pļāvā aug ražīgi zāle, govs aped, izdirš, sudos iestada koku, izaug koks, koku nozāģē, gateris sataisa dēļus, galdnieks no dēļiem uztaisa zārku. Nekur neaizmuksi no zārku 
Vācijā mode ir kapsēta-mezs. Ieej tajā mezā un dzīves laikā izvēlies, zem kura koka gulēt. Pie koka tiek piestiprināta plāksnīte ar tavu vārdu, samaksā naudiņas un gaidi... Kad būsi beidzis dzīves ceļus, urna tiks aprakta zem koka. Vēl var likt apglabāt sevi kosmosā https://www.bestattungen.de/ratgeber/bestattungsarten/weltraumbestattung.html ; un vēl citur, būtu tik nauda ...
baigi negribu, lai palicējiem jāapmaksā mana apbedīšana, lai kāda tā būtu. Ja ir iespēja, gribu, lai mans ķermenis pats uzreiz pēc manas nāves zibenīgi sadalītos elementārdaļiņās. Ja tas nebūs iespējams, katram gadījienam iešu nomirt kā indiāņi - kautkur, kur mani nevar atrast...ja vien spēšu paiet. Koroč,jāpiestrādā, lai pirms nāves varu pavilkt kājas uz kādu ellē ratā neatrodamu vietu.
