Kāpēc mēs nelidojam uz Mēnesi?24

Maigi sakot, mūsu pavadonis, nav pati labākā izvēle, lai kolonizētos tur. Mēness ir ļoti mazs.

Marsa laukums ir 3.5 reizes mazāks, nekā Zemei, kamēr Mēness aizņem vien nieka 1/14 daļu.

Taču izmēram nav nozīmes. Svarīgi ir tas, ka uz Mēness virsmas nav iespējama jebkāda veida dzīvība, kamēr uz Marsa ir dzīvībai atbilstoši apstākļi.

Marsa atmosfēra ir gandrīz tīrs CO2, gāze, kura ir nāvējoša cilvēkiem un dzīvniekiem, taču ne augiem. Viņiem tas ir nepieciešams līdzeklis, lai dzīvotu un attīstītos. Augsnē un akmeņos ir milzīgs daudzums oglekļa, slāpekļa un fluora. Ievērojams daudzums kalcija, broma un daudz citu vielu, lai spētu izaudzēt šos augus pietiekamos apjomos.

Vienīgi no sākuma mums ir jāatved nedaudz savas Zemes augsni un minerālmēslojumus, priekš pirmās nosēšanās. Tālāk, Zemes palīdzību vairāk nevajadzēs.

Tik ļoti nepieciešamo skābekli varēs iegūt no Marsa atmosfēras vai arī no tiem pašiem augiem.

Beigu beigās, ar laiku Marsu varēs rekonstruēt, padarot līdzīgu Zemei.

Un Mēness ko? Visiem ir skaidrs, ka viņš ir ļoti svarīgs priekš Zemes. Pat vairāk, nekā jūs spējat iedomāties. Ja visu Zemes eksistēšanas laiku pārvērstu 24 stundās, tad Mēness parādījas 10 minūtes pēc Zemes.

Pēc tam, kad objekts ietriecās Zemē, viņš izsita no tās milzīgu gabalu, kurš nespēja aizlidot projām no Zemes gravitācijas spēka un palika orbītā.

Ja tas nenotiktu, tad droši vien viss scenārijas būtu savādāks.

Pastāv viedoklis, ka tieši pavadoņa paisuma spēki ir tie, kuri neļauj Zemei svārstīties no vienas puses uz otru, tādā veidā izlīdzinot viņu normālā stāvoklī. Tādēļ viņa vienmēr griežas pa savu asi un ar noteiktu lenķi attiecībā uz orbītu. Bez tā, klimats uz Zemes būtu ļoti ekstremāls priekš dzīvības.

Pateicoties Mēness īpašībai, ka ūdeņiem piemīt paisums un bēgums, jūras iedzīvotāji izgāja uz sauszemes.

Vēl ir uzskats, ka ja Mēness nebremzētu Zemi, viņa grieztos krietni ātrāk.

Gads būtu nedaudz vairāk kā 100 dienas, bet diennakts būtu astoņu stundu gara.

Pie tam, ja Mēness neapgaismotu Zemi nakts stundās, primāti dzīvotu tumsā, iemācoties tajā ļoti labi redzēt un orientēties.

Taču pastāv vēl viens viedoklis. Viss augstāk minētais nav patiesība lai rastos dzīvība.

Lai vai kā tur viss nenotiktu neskaitāmus miljardus gadu atpakaļ, pašlaik Mēness ir vienīgi mazs pavadonis, uz kuras nepastāv tik ļoti svarīgā atmosfēra, tieši tādēļ, mēs ne pie kādiem apstākļiem nevarēsim Mēnesi padarīt par otru Zemi.

Un kurš gan zin, kas notiks ar Mēnesi pie kārtējās Zemes katastrofas.

Tā arī sanāk, ka mēs vienkārši nevaram no sākuma lidot uz Mēnesi un pēc tam Uz Marsu.

Pārāk atšķirīgi apstākļi. Bāzi protams mēs tur varam uzbūvēt un tas pamatīgi palīdzēs tehnoloģiju attīstībai.

Lai gan Saules sistēmā vēl ir palikušas diezgan daudz planētas. Varbūt arī vēl atradīsim piemērotu.

Un kādi ir tavi varianti?

* * *

Paldies par uzmanību :)