Labrīt, spocēni! :)
Kā jau visi zin, eZZiiC ir tāds nemiera gars un mirkļu ķērājs. Tā nu pa darba dienas vidu, izsprucis no žņaudzošajām ikdienas pienākumu ķetnām, jams aizgūtnēm elpoja ziemīgo gaisu un demonstrēja savu neatvairāmi burvīgo smaidu :)
Dungodams sev vien zināmu meldiņu, eZZiiC šķērsoja ielu, palecās uz vienas ķepeles un... apstājās kā iemiets. Ooo, jā te nu tās bija. Vilinošas, fascinējošas, neatkārtojamas un ļoti, ļoti savdabīgas.
Nu ko, eZZiiC izvilka no kabatas savu neiztrūkstošo violeto draugu un... pošlo, pojehalo! ;)
Piebildīšu, ka tā bija tikai nepilna stunda, un kādu trīs ielu ne īpaši gari posmi. Baudām vēl īsti nesākušās, bet jau kūstošās ziemas burvību! :)
