Klīniskais psihologs Ads Vingerhoits skaidro, ka tā ir parasta stresa izpausme. Kad mūsu ķermenis jūtas emocionāli slikti, tad organisms gatavo atkāpšanās ceļu, lai sāpi nepaturētu sevī, proti, tiek paātrināta elpošana, svārstās asinsspiediens, paātrinās sirdsdarbība.
Jo ātrāk notiek gatavošanās, jo vairāk gaisa mums nepieciešams. Būtībā viss process notiek balsenē. Tai aptuveni pa vidu ir tāda kā balss sprauga un tieši tur veidojas mokošais kamols.
Pavisam pastāv divas teorijas:
1. Pirmā teorija apgalvo, ka, norijot siekalas, tiek traucēta balss spraugas darbība, jo tā cenšas izplesties, bet rīšanai nepieciešams, lai tā būtu ciet. Šis arī rada diskomfortu kaklā jeb kamolu.
2. Otrā teorija pastāv par to, ka kamols parādās tad, kad centies neraudāt. Tas nozīmē, ka tu sažņaudz kakla muskuļus kamēr balss sprauga cenšas atplesties.
Abas teorijas ir stresa sekas, tā kā davaj komentāros iztiksim bez ''bet kad noriju kartupeli, tad man neparādās kamols''. Norīt lielu kartupeli, kas iesprūst kaklā un sajust emocionālu kamolu nav viens un tas pats