Kad esi sabēdājies vai tik dusmīgs, ka gribas raudāt, vai vienkārši noskatījies bēdīgu reklāmu par dzīvnieciņiem, tad šādu emocionālu brīžu iespaidā jūti kaklā tādu kā kamolu. KĀPĒC?
Šis ir viens no jautājumiem, kuru man vēl nekad nav nācies sastapt izskaidrotu, tāpēc, ieraugot to internetā, sapratu, ka ir jāpadalās.
Klīniskais psihologs Ads Vingerhoits skaidro, ka tā ir parasta stresa izpausme. Kad mūsu ķermenis jūtas emocionāli slikti, tad organisms gatavo atkāpšanās ceļu, lai sāpi nepaturētu sevī, proti, tiek paātrināta elpošana, svārstās asinsspiediens, paātrinās sirdsdarbība.
Jo ātrāk notiek gatavošanās, jo vairāk gaisa mums nepieciešams. Būtībā viss process notiek balsenē. Tai aptuveni pa vidu ir tāda kā balss sprauga un tieši tur veidojas mokošais kamols.
Pavisam pastāv divas teorijas:
1. Pirmā teorija apgalvo, ka, norijot siekalas, tiek traucēta balss spraugas darbība, jo tā cenšas izplesties, bet rīšanai nepieciešams, lai tā būtu ciet. Šis arī rada diskomfortu kaklā jeb kamolu.
2. Otrā teorija pastāv par to, ka kamols parādās tad, kad centies neraudāt. Tas nozīmē, ka tu sažņaudz kakla muskuļus kamēr balss sprauga cenšas atplesties.
Abas teorijas ir stresa sekas, tā kā davaj komentāros iztiksim bez ''bet kad noriju kartupeli, tad man neparādās kamols''. Norīt lielu kartupeli, kas iesprūst kaklā un sajust emocionālu kamolu nav viens un tas pats 
bet kakls ta vienalga sāp, ja lielu kartošku norij. Neviens jau nesaka ''ai, bāc, man balsenē kamols sariesās'' 
Tas kamols ir tāpēc kad nu jo vot tajā kamolā ir asaras, jā. Un tās asaras pirms raudāšanas pa kaklu pārvietojas uz acīm. Ja tev sāk tecēt asaras, tātad kamols ir aizgājis līdz acīm, a ja nē, tad tas noslīdējis atpakaļ. Tāda tā dzīve.
