Vispār šitas ir bīstams jautājums, jo skotiem ir sens teiciens: “Kilt is called kilt, because a lot of people got killed, when they called it a skirt.”
Īsts skots parasti uz jautājumu atbild apmēram kaut ko tādu- Zābaki, zeķes un divu dažādu lūpu krāsu nospiedumi- vai- zobens, kuram nepieciešama cītīga pulēšana.
Skotiem kilts ir ne tikai tradicionāls apģērba gabals, bet nacionāla lepnuma simbols, brīvības un vīrišķības apliecinājums.
Kaut kad, pēc tam, kad angļi bija apspieduši skotu sacelšanos, viņiem ienāca prātā pavēlēt skotiem nēsāt bikses. Skoti pavēli paklausīgi pildīja- bikses tika nēsātas...pār plecu uzspraustas mieta galā.
Patiesībā skotu kiltu ir grūti nosaukt par svārkiem, jo kilts īstenībā ir līdz 8m garš rūtaina vilnas auduma gabals. Kilta uzvilkšanas process ir ļoti vienkāršs- jānoliek uz zemes plata ādas josta, virsū jāuzliek rūtains vilnas audums, kura centrālo daļu saliek krokās. Pēc tam jānovieto savs spēcīgais, trenētais augums uz auduma, aplokot sev apkārt auduma sānu malas, un jāaizsprādzē josta. Un tad var izbaudīt rezultātu- apakšdaļa veido kaut ko līdzīgu svārkiem, bet augšējā vai nu ar vieglu rokas kustību tiek pārmesta pār plecu, vai, ar sprādzēm sasprādzējot uz abiem pleciem, veido apmetni- kas labi silda sliktakos laika apstakļos. Pilno kiltu nēsā tikai vīrieši, jo tas ir visai smags apģērba gabals.
Vēl pie kilta pienākas pie jostas pieliekama somiņa- sporans, kurā glabā visādas nepieciešamas lietas, jo kiltam nav kabatu.
Aukstajos, lietainajos laika apstākļos Skotijā kilts bija ideāls apģērba gabals- to varēja ātri izžāvēt, un vajadzibas gadījumā izmantot gan kā apmetni, gan kā segu, arī šķērsot kalnu strautus bija daudz ērtāk, neka biksēs.
Mūsdienu versiju lepnajā Skotijā, lai cik dīvaini nebūtu, ieviesa angļu biznesmenis Tomass Rolinsons no Lankašīras. 1720. gadā viņš mežizstrādes darbiem nolīga Skotijas kalniešus.Ievērojis, ka kilta augšdaļa traucē viņiem strādāt, Rolinsons ieteica to nogriezt, atstājot tikai svārku daļu, piestiprinot to pie jostas.
Katrai skotu dzimtai- klanam- kilts ir savā atšķirīgā krāsu kombinācijā, kuras ir reģistrētas "Scottish Register of Tartans" — kopā 6076. Jauni tartani- krāsojuma varianti- tiek reģistrēti līdz pat šodienai, un jebkurs cilvēks, pat, ja viņš nav skots, un nedzīvo Skotijā, var reģistrēt savu tartanu- reģistrācija maksā 50 mārciņu- un līdz ar to izveidot jaunu klanu.
Kiltu nēsā bez apakšveļas, un kilta nēsātājiem mēdz uzdot jautājumu "Vai jūs esat īsts skots?" Un atbildēt apstiprinoši var tikai tad...nu ja zem kilta tiešām ir tikai zābaki, zeķes ...nu un reizēm tie lūpu krasas nospiedumi.
Rietumu frontē I pasaules kara laikā daži vecākie seržanti piestiprināja spogulīti golfa nūjas vai pastaigu spieķa galā lai pārbaudītu kiltus pirms parādes. Pagājušajā gadsimta pirms parādes kareivjus kiltos pārbaudīja vecākais seržants ar uz grīdas nolikta spoguļa palīdzību.1997. gadā skotu "Melnās sardzes" kareivji nokļuva preses uzmanības centrā militārās ceremonijas laikā Honkongā vētrainā laika dēļ.
Pati karaliene Viktorija, reiz, inspicējot karaspēku, painteresējās- vai taisnība, ka kareivjiem zem kiltiem nekā nav? Viņai atbildēja "Jūsu Augstība, varat būt pārliecināta- tur VISS ir !"
Nēsājot kiltu, tomēr tiek ievēroti daži noteikumi- lai nemulsinātu lēdijas "Īsti skoti"- kiltu nēsātaji- nebrauc divstāvu autobusu augšējos stāvos
Kā jau vēsta tautas gudrība, un kārtejo reizi to nav par skādi atgādināt, tad olas ir jātur vēsumā 
Interesanti ,ka klimats vinjiem nav vis parak piemerots ,lai skraiditu ar pliku dirsu...
Nēsājot kiltu, tomēr tiek ievēroti daži noteikumi- lai nemulsinātu lēdijas "Īsti skoti"- kiltu nēsātaji- nebrauc divstāvu autobusu augšējos stāvos 
izlasot rakstu, pēkšņi radās lepnuma sajūta par skotiem 
varbūt kautkur senču asinīs esmu bijis skots
Vispār šitas “Kilt is called kilt, because a lot of people got killed, when they called it a skirt.” pie īstiem skotiem skan kā “Kilt is called kilt, because I killed the last cunt, who called it a skirt.”
Kule var karāties brīvi un neapspiesta kā apspīlētajās sintētikas biksītēs.
Interesants raksts.Šo to jaunu uzzināju, bet vienalga- kiltu nenēsāšu, nekad!
