Priekšmets, kuru kādreiz mācīja pamatskolā23

Protams,ka tā ir rasēšana. Bet sākot ar Latvijas neatkarības atgūšanu to vairs pamatskolās nemāca. Šī procesa sekas pamazām sāk ienākt mūsu dzīvē. Piemēram celtnieciņi,kuri brīnās kas tas par sazīmētu papīru brigadiera rokās. Un noteikti sadzīvē ir vēl daudz situāciju,kad neprasme izlasīt rasējumu rada kreņķus. Žēl....

Kas ir rasējums? Kāpēc tie ir vajadzīgi? Mūsdienu ražošana nav iespējama bez rasējumiem. Par rasējumu sauc priekšmeta attēlu plaknē, pēc kura var spriest par tā formu, uzbūvi, izmantošanu un izmēriem. Rasējums sniedz arī citas nepieciešamās ziņas par attēloto priekšmetu: par tā izgatavošanas īpatnībām, materiālu, no kura tas tiks ražots, kāda kontrole un izmēģinājumi veicami, kāda ir detaļas pārbaudes sistēma.

Rasējums atspoguļo konstruktora un arhitekta domas, ir viens no galvenajiem projektēšanas dokumentiem. Pēc rasējumiem izgatavo dažādas mehānismu detaļas, veic to komplektēšanu. Lietojot rasējumus , celtniecības industrijas rūpnīcas ražo atsevišķus ēku un korpusu elementus, pēc tam celtnieki celtniecības laukumos tos samontē vienā vajadzīgā celtnē.

Grūti sameklēt ražošanas nozari, kurā netiktu izmantoti rasējumi. Rasējums ir saprotams jebkuram tehniski izglītotam cilvēkam, vienalga kādai tautībai viņš pieder. Ne par velti franču zinātnieks Gaspars Monžs rasējumu nosauca par tehniķu valodu.

Rasēšanas attīstīšanās vēsture ir saistīta ar ražošanas spēku attīstību sabiedrībā, kur laikā gaitā ir mainījušās prasības pret rasējumiem, mainījās to saturs un grafiskais noformējums.

Attēlot apkārtējos priekšmetus cilvēki iemācījās jau ļoti sen, daudz ātrāk nekā iemācījās rakstīt. Līdz mūsdienām ir saglabājušies zīmējumi uz alu sienām, klintīm, kurus ir veikuši tajos laikos dzīvojošie cilvēki.

Rasējumi, kuri atspoguļoja tehnisko domu, parādījās tikai tad, kas sākās darba sadale.

Darba sadale sāka parādīties celtniecības darbos. Tāpēc nav nejaušība, ka pirmie rasējumi ir saistīti ar celtniecību un apdzīvotajām vietām: ēkām, pilīm, pilsētām u. t. Pēc šiem rasējumiem celtnieki realizēja pasūtītāju ieceres. Izrakumos, kuri tika veikti Babilonijā, atrada statuju, kurā attēlotais cilvēks lasa rasējumu, kurš ir izkalts akmens plāksnē.
Laikam ejot rasējumi kļuva sarežģītāki, to izpildes tehnika kļuva kvalitatīvāka un saprotamāka. Sarežģītu izstrādājumu ražošana sāka pieprasīt mēroga rasējumus, kuros tika norādīts attālums. Šo metodi sauc par taisnstūra projicēšanu. Šī metode ļauj bez grozījumiem saglabāt attēlotā priekšmeta izmērus un tā joprojām tiek plaši pielietota mūsdienās.
Ar laiku mašīnbūves attīstīšanās, uzņēmumu kooperēšanās un rasējumu apmaiņa starp tiem sāka pieprasīt vienotas sistēmas izveidi, vienotu rasējumu izpildi un vienotus noteikumus. Vienotā sistēma bija nepieciešama sakarā ar plaši izvērsušos tehnisko kadru sagatavošanu. Tika pieprasīta saikne starp rasēšanas teorijas mācīšanu un rasēšanas pielietošanu projektēšanā un ražošanas organizācijās. 1926. gadā aizsākās darbs pie rasējumu standartu ieviešanas.

Mūsdienās ir ieviesta vienota konstruktoru dokumentācijas sistēma, kura piedāvā standartu kompleksu, vienotas prasības rasējuma izpildē un to noformēšanā.

Bet vai Tu proti lasīt rasējumu?