Vampīri starp mums.54

Noslēgtais tips. Noslēgto tipu rada vecāki, kas nepārtraukti vēlas kontrolēt savu bērnu, būt lietas kursā par katru viņa dzīves brīdi, valdīt pār bērna domām un virzīt bērnu uz ceļu, kas pašiem liekas labs. Vecāki, kuri uzskata bērnu par savu īpašumu, ar kura starpniecību var realizēt savus nepiepildītos sapņus. Tādi vecāki, kas bērna prasību pēc uzmanības traktē kā enerģijas pārpalikumu un cenšas bērnu maksimāli nodarbināt, lai viņam nebūtu laika bāzties virsū vecākiem. Bērns iemācās, ka atklāti pieprasot uzmanību, viņš saņems pretī neko, tāpēc kļūst kluss, noslēgts, tādējādi gūstot enerģiju no vecākiem, kas nesekmīgi cenšas izdibināt, ko viņš slēpj. Noslēgtais tips izaudzis rada par sevi stipra cilvēka iespaidu, tomēr ir daži knifi, kā viņš ņem enerģiju no apkārtējiem. Viņš liek apkārtējiem justies neomulīgi ar to, ka neizrāda interesi par citu cilvēku darbībām, izskatīdamies pārāks un labāk informēts. Viņš sāpina cilvēkus, kuriem viņš patīk, nedaloties ar viņiem savos iekšējos pārdzīvojumos un emocijās, liekot otram nevilšus domāt, ka tieši viņš ir tajā vainojams, jo ir pārāk nevērtīgs, lai ar viņu dalītos. Cilvēki viņam apkārt mēdz sacensties par viņa uzmanību, barojot viņa ego un liekot viņam justies pašpietiekamam. Pats viņš pretī nedod neko.

Cīnīties ar tāda veida vampīrismu var divos veidos. Pirmais veids ir pārtraukt barot viņa patmīlību un vienkārši nelikties par viņu ne zinis. Lai viņš tur pūst savā sulā. Otrais veids ir diametrāli pretējs. Jāpievērš viņam maksimāla uzmanība, mēģinot izjautāt viņu par bērnību, mēģinot izvilkt no viņa cēloni, likt viņam saprast viņa vampīrisma veidu un ar mīlestību iemācīt viņam citu veidu, kā gūt enerģiju. Dīvaini, bet daudzi cilvēki nemāk ņemt enerģiju ne no dabas, ne ēdiena, tādējādi sevi brutāli apzogot.

Diametrāli pretējs noslēgtajam tipam ir uzbāzīgais tips. Ja vecāki paši ir noslēgti, tad bērnam nav citas izejas,  kā kļūt par tāda tipa enerģētisko vampīru. Šī tipa cilvēki nomāc jau ar savu klātbūtni vien, ja viņi nepārtraukti nerunā, pieprasot uzmanību, tad vēro jūs, staigā jums apkārt, cenšas aizskart jūsu mantas, izrāda uzbāzīgu interesi par to, ko jūs darāt, skatoties jums pār plecu utt. Ja jūs mēģināsiet viņu neitralizēt, kļūstot noslēgts un noraidošs, viņi ir spējīgi jums par to atriebties, noskaņojot pret jums jūsu draugus un paziņas. Viņiem ir nepieciešams visu laiku atrasties uzmanības centrā, liekas, ka viņiem nav pašiem savas dzīves, viņi visu laiku jaucas pa vidu svešām dzīvēm. Cīnīties ar tāda veida enerģētisko vampīrismu ir ļoti grūti, tas prasa lielu savaldību un paškontroli. Ja nevarat pārtraukt jekuru kontaktu ar tādu cilvēku, tad atliek tikai iemācīties nedusmoties uz tādu cilvēku, izturēties pret viņu ar līdzjūtību un iecietību. Var iztēloties vizuālu norobežojumu caurspīdīgas stikla sienas veidā vai skaitīt mantru, ka tas jūs neskar. Galvenais nebaidīties, jo šis vampīrs barojas tieši no bailēm, no nepatikas, ko jūs izrādat saskarsmē ar viņu. 

Šie tātad bija divi galvenie enerģijas vampīru tipi, taču jāatzīst, ka paveidu ir krietni vairāk. Problēma ir tā, ka mums ir nepieciešama enerģija, un bieži vien enerģija, ko ņemam no citiem cilvēkiem, ir vienīgā zināmā un mums pieejamā enerģija, jo mēs nemākam to smelties no dabas, kas ir neierobežots enerģijas avots. Mēs nepārtraukti te ņemam, te atdodam enerģiju, kad mums tās trūkst, mēs jūtamies slikti un bieži vien pirmais pretimnācējs šajā situācijā kļūst par mūsu donoru. Tomēr tāda veida enerģija mums pašiem dara pāri, jo sastāv no zema līmeņa vibrācijām un nespēj mūs barot pārāk ilgi, daudz garšīgāka ir enerģija, ko gūstam interesantā vidē starp interesantiem, pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem, kas dod savu enerģiju ar prieku un mīlestību, liekot jums justies labākam un novērtētam.  Cilvēku grupas, kas sastāv no domubiedriem un dalās ar savu enerģiju brīvi un nepiespiesti, rada enerģijas lauku, kas pieaug, jo pievelk enerģiju no malas. Pozitīva enerģija rada enerģiju, negatīva to samazina. 

Jūs viegli atpazīsiet enerģētisko vampīrismu sadzīvē, ja pavērosiet sevi no malas saskarsmē ar dažādiem cilvēkiem. Mūsu ķermenis gluži neapzināti reaģē uz mēģinājumu atņemt tam enerģiju, noslēdzot enerģētiskos centrus. Ja jūs neapzināti sakrustojat rokas uz krūtīm, runājot ar kādu, tas nozīmē, ka jūs mēģināt bloķēt galveno enerģetisko centru no vampīriska uzbrukuma. Galvenais enerģētiskais centrs atrodas tieši zem ribām, tur, kur ir saulīte. Nepatīkama sajūta vēderā, kad liekas, ka zarnas savelkas, liecina par enerģijas strauju noplūdi. Tāpat mēs daudz zaudējam enerģiju caur pirkstiem, tāpēc kritiskās situācijās rokas nevilšus sažņaudzas dūrēs, mēģinot aizkavēt enerģijas noplūdi. Daudz enerģijas var nozagt no muguras, tāpēc cilvēkam ir neapzināta tieksme muguru aizsargāt, nostājoties stūrī vai ar muguru pret sienu. Pagriezt muguru agresīvam cilvēkam nepavisam negribas. Galēji smagā enerģētiskā uzbrukuma laikā var rasties vēlme vispār sarauties čokurā kā embrijam. Varat šos visus ķermeņa neapzinātos trikus sākt izmantot apzināti, papildus vēl radot domās neredzamu sienu starp vampīru un sevi. Galvenais ir nemēģināt sākt uzbrukt pašam, jo tad jūs pats kļūstat par vampīru. Iemācieties uzņemt enerģiju citā veidā.

Liela nozīme ir ēdienam. Paša gatavots, ar mīlestību servēts un bez steigas baudīts ēdiens var jūs uzlādēt uz visu dienu. Ja vēl tas ir paša audzēts, tad uz divām. Jokoju. Izaudzējiet uz palodzes lociņus. Apēdiet. Un pavērojiet, kā jūs pēc tam jūtaties. Ir jāmācās uzņemt enerģija no malas, ne tikai no cilvēkiem, tad saskarsme ar tiem būs vieglāka un atdot enerģiju citiem vairs neliksies tik biedējoši, pie viena būsiet arī aizsargāts no vampīriem, viņiem pārsvarā nepieciešama tieši zemākā līmeņa enerģija, to augstāko, smalkāko, prieka un mīlestības enerģiju daži nemaz nespēj sagremot. Ja tomēr esat cietuši no brutāla vampīra uzbrukuma, ir daži veidi, kā ātri atkopties. Pirmkārt, ieejiet dušā, ja varat. Piecpadsmit minūtes remdenā dušā jums liks justies labāk. Ja nav tādas iespējas, apēdiet kādu gabaliņu šokolādes. Ne velti šokolāde ir līdzeklis pret „atprātotājiem” no filmas „Harijs Poters”. Apēdiet vienalga ko, kas jums garšo, koncentrējieties uz garšu un mēģiniet justies laimīgs kaut vai minūti. Aizmirstiet visu un paskatieties debesīs. Pavērojiet mākoņus, padomājiet par to, cik tie skaisti un brīvi. Paskatieties uz koku zariem, uz lapām, ziediem, zāli galu galā, nedomājiet ne par ko citu kā vien par to, cik tas viss ir skaists. Jūs būsiet pārsteigts, cik labi jūs jutīsities jau pēc desmit minūtēm. Mēģiniet to atkārtot pēc iespējas biežāk. Sāciet ar sevi. Tas cits gan jau nāks.