Ja šo lasa tās pašas bezkaunīgās tantes un man grib kaut ko pārmest, tad ziniet kur ejat...
Ja šo lasa tās pašas bezkaunīgās tantes un man grib kaut ko pārmest, tad ziniet kur ejat...
Nejau visas tantes ir vienādas. Dažas tev cep pīrādziņus, aplaimo ar mīļiem vārdiem, bet dažas tā visa vietā parādīs tev figu. Viss par ko runāju, ir mana personīgā pieredze.
Tātad, protams visiem vecajiem cilvēkiem ir priekšroka, bet dažreiz par to, ko darām viņu labā, viņiem jaatalgo arī mūs.
Ja es nepalaižu tanti apsēsties, tad viņa nāk pie manis un skatās uz manis tā, it kā es viņai būtu parādā eiro. Bet ja es viņu palaižu apsēsties, viņa pat paldies nepateiks. Tikai paskatīsies ar to skatienu: ''Kraties malā, es te sēžu!"
Precīzi ar mani tas atgadījās šodien. Neko tādu vēl nebiju redzējusi. Es stāvēju pie kases, un paņēmu to koku, kas atdala vienu pirkumu no otra. Es netīšām pieskāros pie vienas tantes pirkuma ar roku, viņa uz mani paskatījās dusmīgi, un pabīdīja savus produktus pēc iespējas tālāk no manis. ''Ak dievs, kas kaiš manām rokām?'' es nodomāju. Tās tantes jau šauj pār strīpu.
Reiz viena tante man uz ielas paprasīja cik pulkstens. Es paskatījos, bet man telefons bija kaut kur dziļiz somā, pat iespējams, ka nebija līdzi. Apmēram 2 m tālāk bija ielas pulkstenis. Teicu, ka tur tālāk ir pulkstenis, uz ko viņa man atbildēja ar: ''Šitik bezkaunīgu bērnu vēl neesmu redzējusi!''
Atkal veikala gadījums, bet šitas riktīgs skandāls. Es ar mammu un māsu biju iepirkties. Mums priekšā stāvēja īsa, resna tantiņa. Vairs neatceros, bet laikam mana mamma paprasīja, vai nevar pabīdīties uz priekšu, jo mums jau bija jāmaksā, bet viņa tik tur pa priekšu tūļājās. Mana māsa laikam jau bija izspraukusies cauri tantiņai, mana mamma vēlreiz pajautāja to pašu, tantiņa sadusmojās, un savus tukšos ratiņus, (kur kādreiz iekšā stāvēja ēdiens) iestūma un tie aizbrauca tālumā, un manu māsu piespieda pie sienas. Tantiņa sāka bļaustīties par to, ka mēs visi viņu traucējām utt. Pārdevējas izsauca policiju, un mēs aizgājām, tāpēc vairāk info nezinu.
Precīzi nevarēšu stastīt, jo šis atgadījās ar manu mammu. Viņa gāja izmest atkritumus. Kad viņa grasījās mest tos tvertnē, tad pie viņas pienākusi veca tantiņa, teikusi: ''Dod nu šurp!'' Palūrējusi iekšā un teikusi: ''Varēji gan vairāk pacensties!''
Ko?
šitās tantiņas kas domā, ka var darīt visu ko grib, rodās tikai tāpēc, ka neskatoties uz viņu kaitinošo raksturu jaunieši bieži klusē un piekāpjās, tas audzē tam tantiņām to pašapziņu un domā, ka viņas var kāpt visiem uz galvas. Man piemēram nav nekādas cieņas pret viņām. Par ko viņas cienīt? Par to ka izdzīvojušas PSRS laikus ? Man ja gadās ar tādām saskarties, tad es nekaunos viņas pašas nolamāt tā, ka viņām pašam mute aizverās un vairs nav nekādu problēmu.
AIJJ... Tās tantes domā, ka ir visu noteicošās un var regulēt cilvēkus... Es labprāt viņām iebļautu sejā tā, ka šļakatas vien pārskrietu pāri, lai saprot!
Uz priekšu, tīņi, uz priekšu visiem pāri,
Pat tiem, kas veci jau un veselībā vāri.
Tos protat kritizēt un pastumt malā,
Lai dzīvo jaunība, kas mūža sākumgalā!
Varbūt vēl satikšanās laiks ar tevi būs,
Kad grumbains vaigs un tava piere kļūs.
Tu klusot tupēsi uz vecā sadauzītā sola,
Un atcerēsies dienas, kad garda bija kola.
Vēl atcerēsies to, cik vecā tante bija laba,
Tik nedaudz tai bij piekasīga daba -
Tā neatļāva kāpņu telpā smēķēt, dzert
Un izsmēķus uz grīdas kājām rīvēt, spert
Savus trūkumus varam izbaudīt tikai ar svešām acīm. /Ķīniešu paruna./
Man arī ir atgadījums.
Es mierīgi no rīta braucu uz skolu. Sarkandaugavā iekāpj omīte un saka "Ak tu maita! Apsēdies manā vietā!"
Viņa norauj mani no krēsla un apsēžas.
Morāle-babuki ir stipri veči
Vairāk vai mazāk, bet dusmīgas, lēnas un pretīgas babuškas jau nākas redzēt katru dienu, tav a pieredze vel ir sīkums
Kautkā atmiņā ienāca viens atgadījums RS autobusā- viena vecene sāka bļaut uz māti par to,ka viņas bērns pārāk stipri skatās pa logu... un lika atvainoties visam autobusam. Viņai pretī ūsains opis ar spieķi, aizstāvot māti, bļāva, ka viņa nesavāc kakas aiz sava suņa... nuu, kaut kāds pensionētais trilleris sanāca
Labi, ka dzīvoju mazā ciematā, visi viens otru pazīst. Vienīgais, par ko esmu saņēmis rājienus ir tas, ka činārus metu uz kaimiņu pusi.
Man liekas, ka lielākajai daļai cilvēku ir nācies saskarties ar īgnām tantiņām. Kad es biju pavisam maziņa un ar mammu braucu tramvajā, pie mums pienāca kaut kāda vecenīte un sāka pukstēt par to, ka man jāsēž mammai klēpī, jo citiem pasažieriem nav kur apsēsties. Tramvajs bija pustukšs
nu gan jums samilzušas problēmas..atraduši grēkāžus -Omes
itkā tāpat pārējie jaunieši un pieaugušie būtu balti un pūkaini..un nejaucības sindroms tikai nāktu ar gadiem
tās omes,kas tādas ir-bijusas tādas arī visu mūžu..arī jaunībā..tikai tagad nez kapēc tiek ievērots riebīgums un uzlikts kkāds omes/tantes sindroms..nav ko izgudrot jaunu Ameriku..paskatieties paši uz sevi..vai jūsu uzvedība un rīcība vienmēr ir teicama?
un nedod dievs jums visiem rējējiem veciem palikt-uzreiz automātiski iekļusiet savā pašu izveidotājā sarakstā
ir arī foršas tantiņas..bet tas jau nevienu neinteresē..ka tikai vairāk negāciju izplatīt..par absolūtiem dzīves sīkumiem..
Ir slikti audzināti, starp citu, dažādu paaudžu cilvēciņi pasaulē, bet vai viņi ir pelnījuši, lai viņiem velta rakstu?