Veroties pilnajos tirdzniecības centru veikalos, it īpaši tagad, kad tuvojas lielais Ziemassvētku iepirkšanās bums, viegli aizmirstas, ka mūsu valstī joprojām ir neatrisinātas ekonomiskās problēmas, kas daudziem liek izlemt par labu darbam ārzemēs. Iespējams, esam ārā no krīzes bēdīgākā perioda, bet nevaram vieglprātīgi domāt, ka problēmu vairs nav. Par tām tiek runāts retāk, jo sabiedrību vairāk uztrauc valsts drošība un imigranti, aizmirstot, ka arī emigranti, mūsu pašu latvieši, kas ik dienu turpina izceļot no valsts, joprojām ir aktuāla un būtiska problēma. Lai arī esam pie šīs problēmas pieraduši, nevaram to nerisināt.
Par darba iespējām Latvijā sūdzas gan jauni cilvēki ar un bez izglītības, gan pieredzējuši darbinieki, jo trūkst ne tikai atbilstošu darba vietu, bet arī darba vietu, kur šie cilvēki justos novērtēti gan ar atlagojumu, gan darba devēju attieksmi, turklāt Protams, joprojām ir grūti atrast augsti kvalificētus un spējīgus darbiniekus noteiktās profesijās, bet tas skar tikai nelielu vakanču, bet tas nav galvenais mūsu bezdarba iemesls Latvijā. Tādējādi parādās, ka trūkst nevis darbinieku zināšanas un prasmes, bet gan darba devēju spējas maksāt šiem darbiniekiem atbilstošas algas. Daudzi darbinieki sūdzas, ka jūtas nenovērtēti, jo nereti darba devēji piedāvā vien valsts noteikto algas minimumu, kas ir neatbilstošs atalgojums ieguldītajām prasmēm, laikam un enerģijai. Bet arī šajās situācijās ir jāskatās no abām pusēm, jo tā var būt gan darba devēju ļaunprātība ar mērķi ietaupīt uz darbinieku rēķina, bet ir gadījumi, kuros darba devēji nav arī spējīgi samaksāt lielāku atalgojumu augsto nodokļu dēļ. Taču, lai arī kādi iemesli neslēptos uzņēmuma vadības līmenī, parastais darbinieks redz tikai to, ka katru vakaru ir pārguris, bet algas dienā nebūt nav priecīgs. Cilvēki, sajuzdami, ka darba vietā viņus nenovērtē, daudz pārliecinātāk apsver iespējas meklēt darbu ārzemēs, kur, iespējams, būs jāstrādā vēl smagāk un grūtāk, bet par to vismaz saņemot pienācīgu atalgojumu. Latvijā joprojām tūkst mērķtiecīgas politikas, kas veicinātu labu darbavietu veidošanos, kā arī trūkst politiskās gribas valsts nodokļu likumdošanu padarīt draudzīgāku uzņēmējiem – tie ir galvenie šodienas šķēršļi, kas kavē darba tirgus attīstību un algu celšanu.
Kā parāda arī nesen veikts darba tirgus pētījums par darba meklētāju paradumiem, ko izstrādājis darba sludinājumu un konsultāciju portāls wage, lielākā daļa iedzīvotāju Latvijā, kas meklē brīvās vakances, meklē darba iespējas ārzemēs. Izmantojot vakanču meklētājus un internetā pieejamo informāciju par darba iespējām, cilvēki darba atrašanai visbiežāk izmanto atslēgas vārdus darbs ārzemēs". Tas liecina, ka lielākā daļa darba meklētāju vairs necenšas atrast darba iespējas vietējā tirgū, bet gan jau mērķtiecīgi veras ārvalstu virzienā. Tas nozīmē, ka šie darba meklētāji drīz vien pievienosies izbraucēju rindām. Cilvēki turpina izceļot no valsts, bet tikai retais izlemj atgriezties. Mums būtu jācenšas atgriezt kaut vai tūkstoti no augsti kvalificētajiem cilvēkiem, taču, lai motivētu šos cilvēkus pamest ārzemēs atrastos, labi apmaksātos darbus, līdzīgām iespējām jābūt arī Latvijā - sniedzot iespēju strādāt gan interesantu un prasmēm atbilstošu, gan pieklājīgi apmaksātu darbu. Viens no faktoriem, kas varētu palīdzēt uzrunāt izbraukušos, ir apziņa, ka šeit viņiem ir plašākas iespējas ietekmēt valsts un sabiedriskos procesus, jo svešā valstī, lai arī labi pelnot, viņiem vēl ilgi būs "iebraucēju", nevis "iedzīvotāju" statuss.
