Vēlos Tev sniegt uz savas pieredzes izjusto un apgūto, kas ir šis, daudziem tik biedējošais un nezināmais – islāms. Pastāstīšu arī, kādām metodēm strādā tā šodienas aktīvisti Latvijā.
Starp citu, ja jums kas izraisa nepatiku un bailes, vairumā gadījumu tam ir pamatojums. Mūsu sirds, cits teiktu – zemapziņa vai intuīcija, tieši pirmajos iespaidos ļoti labi sajūt kas ir labs, kas ne.
Tevi biedē islāms? Ku Tu vispār par to zini, izņemot ziņu virsrakstus? Varbūt tā tomēr ir tikai citu reliģiju propaganda? Bet varbūt - ir jābaidās vēl vairāk? Tādus jautājumus es uzdevu arī sev un tā es 2015. gada sākumā nonācu uz Latvijas Islāma Kultūras centra sliekšņa. Tiesa, es jau tad zināju mazliet vairāk nekā daudzi paziņas, tomēr – ļoti maz.
Ieejot iekšā, mani sagaidīja padzīvojis vīrs, patīkams un izprotošs. Parunājām kādu stundu, interesanti. Bija tikai pēcpusdiena, tāpēc cilvēku tur sākumā bija ļoti maz. Jāsaka, tā ārkārtējā labvēlība kūsāja no katra kurš nāca, nu kā mušas ap medus podu žūžoja visi, tur bija raibi nacionāla publika.. Islāms ir miermīlīgs, tie nav nekādi teroristi, mēs vispār esam pret teroristiem un visādiem tādiem neīstiem muslimiem... Šis bija pirmais mirklis, kad man būtu bijis jāsāk aizdomāties – pag... kādi vēl īstie un neīstie musulmaņi? Par to nākamajos rakstos vēl parunāšu.
Nepārtrauktā cilvēku rotācija un žūžošana ausīs, smaidi, starojošas sejas jau mani bija apstulbinājušas. Stāsti par gaišo islāmu tika papildināti ar tekstiem – patiesībā kristieši un žīdi ir muslimu brāļi un taču pat Vecā Derība viena un Jēzus ir ļoti godājams pravietis islāmā. Nu tik vien tās atšķirības – naivie kristieši redz - trīs dievus pielūdz, Svēto Garu un Jēzu par dievu ieceļot. Un redzi taču, kā no šiem meliem Rietumi degradējušies, redzi? – viena maucība taču un bezdievība valda. Savukārt islāmticīgie, tik kārtīgi un likumpaklausīgi..
Atzīšos, es tad biju nepavisam ne labākajā emocionālajā stāvoklī, nesen sarautas visai enerģiskas privatās attiecības, un tādos gadījumos pat sagatavots cilvēks pie ilgstošas zombēšanas, bet citādi to nenosaukt, var padoties.
Tā es pavadīju tur visu pēcpusdienu un vakaru, kopā savas septiņas stundas. Vari iedomāties, cik vārdiskā medus man tika saliets ausīs. Jūtams, ka visi teksti jau ir atstrādāti, katrs taču ļoti rūpīgi piedomā, kā motivēt savu reliģisko izvēli un pārliecību. Vienīgi klau... nu šaitāns taču var visu ko nostradāt, ķieģelis no jumta nokrist utt... tā neuzkrītoši, bet tehniski te viens, te otrs sāka dot majienus – pieņem islāmu, glāb dvēseli, jo visādi taču bijis. Izskanēja acīmredzami labi iestudēts teksts, domāju ka ne mani vien ar to ''paņēma'' – Allāham mīļš katrs muslims, kaut vissliktākais un grēcīgākais. Turpretī pat visgaišākais un labus darbus darošais ''vienkarši labs cilvēks'', bet nemuslims, nekādu labvelību no Allāha nesaņems, elles liesmas viņu sagaida. Te jau visādi bijis, daudzi, redz tā pa jokam pieņēmuši esot islamu un tik ar gadiem sapratuši tā vienīgo un pareizo ceļu un būtību, tu tik padomā, padomā, viss uzreiz dzīvē sakartojas. Un redz, cik visi laimīgi šeit, āmen.
Šie jaukie cilvēki, protams, mani nebrīdināja, bet es zināju – pieņemt islāmu nav joki, jo publiska atteikšanās no tā pēc šariāta ir potenciāli sava nāvessprieduma parakstīšana, viņiem tas īpaši personiski tiek uztverts. Tad nu padomāju... da labi. Ja viņiem taisnība, tas taču ir lieliski, ja ne..pastāstīšu citiem ''romantiķiem''. moins, bet kā lai to uzzina, tajā neieejot? Mūžīgi tāpat šeit nedzīvosim.
Īsāk sakot es to vakaru noslēdzu, visai kupla liecinieku skaita priekša arābu valodā atkārtojot penteri, kuras būtība, aptuveni tulkojot – pieņemu Muhamedu kā pēdējo pravieti, pieņemu islāmu, pieņemu tos likumus, apzinos islāma pasaules ideoloģisko struktūru, zinu ka jālūdzas piecreiz dienā un neticīgajiem sods par to visu elles liesmās nu noteikti.
Tad nu visi mani pārlaimīgi godāja par brāli, pastāstīja ko nu man vēlami darīt, ko lasīt, ko ēst un kādas takas staigāt. Okok, es tikai sāku to visu apgūt un tā arī teicu, ka nebūt nejūtu vēlmi mesties pa galvu pa kaklu, bet lēnām visu apgūt savu ceļu. O jājā – tieši tā, Korānā redz arī rakstīts, ka tev pašam to jālasa un nav jāietemējas no citu viedokļiem, bet pašam saikni ar Dievu jārod. Jauki. Tā tas viss sakās.
Pirmie iespaidi – polarizēti. Redz, tomēr, cik viņi jauki, visi tādi tīri balti un godīgi, nepavisam, kā ziņās tiek nomelnoti. Nu tik lasīšu Korānu un kļūšu svētlaimīgs islāma apgaismotājs bezdievju vidū.
Tomēr bija viens, ko jau tajā vakarā ievēroju, kā ne visai tīru. Savulaik biju pietiekoši interesējies par kolektīvo psiholoģisko pakļaušanu, kad draudzīgi izturošos cilvēku grupā sajūties savējais un nu nekādi nevēlies no tās izkrist. Viskoncentrētāk tas notiek tajās lūgšanās piecreizējās. Piedalījos trīsreiz tādās tovakar. Zini, kāpēc viņi tik ļoti spiež ka tas jādara regulāri un cik nu var - kolektīvi? Islāmā, ja drīkst tādu medicīnisku minējumu lietot, ir tikai daži atļautie veidi, kā ''dievam tīkami'' ieiet psiholoģiska reibuma stāvoklī – sekss ar savām sievietēm, agresija pret neticīgajiem(par šīm divām lietam, ari - nākamajos rakstos), un šīs lūgšanas.
Islāma lūgšanas rituāls, pat skeptiski to iesākot, pēc mirkļa jau sajūti to kopīguma sajūtu un domā, redz cik feini, ka tā mēs te kopā ar Allāhu runājam pa tiešo.. brāļi viens otram un tā talāk, vai nav jauki. Tieši tāpēc, lai nebūtu konkurējošu faktoru, kas liek paskatīties uz dzīvi krāsaināk vai jebkādi citādi, islamā ir aizliegtas cita veida meditācijas un pat jebkāda veida mūzika, kura nebūtu kāds islāma apdziedājums. Jā, tieši tā, visa mūsu izpratnē, mūzika, stīgu instrumenti, un viss cits muzikāls, esot reibinošas lietas, kuras atraujot ''ticīgo'' no domām par Allāhu. Protams, arī alkohols noliegts, bet tas vismaz aknām ir labi.
Tā tā diena beidzās.
Nākamajās dienās reizumis iegāju mošejā, bet neturējos pie domas, pa galvu pa kaklu tā mesties tajā iekšā. Vēroju cilvēkus un pamazām sāku sadzirdēt atškirības. Arī publiskajos paziņojumos klausāmais lika mulsi pavīpsnāt.
Palīdzēju jaunbūvējamajā mošejā izdarīt vienu darbiņu, un ieskatījos, ka vīrs, kurš tika dēvēts par īpaši dziļi garīgi mācītu, ne aci nepamirkšķinot piedāvāja kādiem atnākušiem cilvēkiem veikt pakalpojumu ''pa melno'' – apejot gan viņu darba devēju, gan elementāro nodokļu sistēmu. Uzreiz piebildīšu – neesmu nekāds ne svētais, bet ne jau es sevi par īsteni ticīgo dēvēju. Viņi gan publiski deklarējuši, ka īsti ticīgie ir godīgi un likumus nepārkāpj, jo Koranā tas nolikts, āmen. Šī, šķiet, bija pirmā reize, kad sapratu, ka ne viss ir tā, kā pirmajā dienā prezentēts.
Tiesa, tad man ne pratā nebija apšaubīt savu izvēli. Ne biju Korānu lasījis, ne dziļāk iepazinies. Kas interesanti, no draugiem un paziņām gaidīju vairāk atturības un ingnorances. Cilvēki mīļie, pašsaglabāšanās instinktus vēl nav pienācis laiks aizmirst, ne šajā tūkstošgadē! Ja jums bail, tad bļaujiet virsū nevis klusējiet, kā kaujamas avis. Bija kritizētāji aiz stūra, bet acīs neko nesakot. Tomēr, tam ir plusi, tagad zinu, kurš bija draugs, kurš tā.. tikai kamēr pa spalvai. Un bija tādi cilvēki, pat visai daudzi, kas par mani tajās pašās sarunās aiz muguras, nostājās, kā siena. Tas tiešām aizkustināja, atzīšos - lidz asarām. Paldies Jums.
Līdz domai publiski atteikties no islāma bija vēl daudz notikumu un informācijas kuru izlaist caur sevi. Tā gluži uzrakstot dažas rindiņas to izdarīt nevar, jābūt lieciniekiem, tāpēc tas nāks ar video, pirms kura publicēšanas, būs vairāki raksti par to, kāds tad ir islāms no iekšpuses un kā pret to mums, manuprāt, nāktos izturēties. Tomēr, lai draugiem mierīgāk dzīvojas, izdzēsu savus socialo kontu profilus.
Paldies, ka lasīji, un iesaki citiem!
turpinājums publicēsies 14. novembrī šeit : http://spoki.tvnet.lv/tribine/Lasot-Koranu-mati-celas-stavus/776243
Teksts un pirmais foto: Ivo Ozols
otrā un trešā bilde - interneta resursi.
...pat sev neticu, domāju tikai purkšķīti.. a nekā, tagad sēžu un mazgāju džinsenes
gribētos vispār redzēt tos ļaužus,kuri atbildēja ka ir pagāni 
šaubos ka viņi ceturtdienās iet lielajam ozolam dāvanas nest
Mūža nogalē cilvēks apzinās ka drīz vairs viņa nebūs un tādēļ cer ur apsolīto zemi "paradīzi"
Tā ir vilabākā reliģijas reklāma. Nomirsi tad būs labāk. Neviens jau nav atgriezies lai pastāstītu kā tur ir.
Islāmā viss būtu labi, ja nebūtu viņu idiotskais(manuprāt) ģērbšanās stils, veids kā lūdzas, un attieksme pret citiem cilvēkiem...
Es vairāk esmu agnostiķis , ne ateists. Es gribētu , lai ir tāds Dievs un paradīze , lai pēc nāves varētu atkal satikt savus mīļos , kurš gan to negribētu , bet pat ne mazāko pierādījumu par ko tādu nav! Kas būs , tas būs . Pēc nāves mūs nekas neuztrauks , tāpat kā tas neuztrauca , kad nebijām piedzimuši.
https://m.youtube.com/watch?v=DEwwh6yn-lI°">https://m.youtube.com/watch?v=DEwwh6yn-lI°
tu esi vnk duraks -- ne ticīgais ,ne ateists bet baigs duraks -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- debilīt !! tev nav nekādas sajēgas ka ''likumība;''nav tas pats kas ''pareizība'' --- dirsā sev iebāza ''likumību'' --īstenticīgasjiem -- jūdiem ,katoļiem,muslimiem s°varīgs ir PERSONISKUMA MOMENTS -- ne4 likumība ne bauslība bet personisdkas rebes ---kā Dievs ir persona ta cilvēki komunicē un lietas kārto personiski gan ar Diewvu gan savā starpā--tu debīli --,likumus piesaukdams sevi pie pusdebīliem liberastiem un bezdiervjiem esi pieskaitījis ==tu debīlios__ne pēc cilvēku rakstītiem likumiem pasaule funkcionē --pasaul.e funkcvionē uz PERSONALISMA PAMARTIEM -- tikai personālismā balsrtāS POATIESA FILOZOFIJA UN PATIESAIS HUNMĀNISMS -TGIK AI PERSONĀLISMĀ (( ESMU KATOLIS -- jezuītu fiklozofu un teologu formēts katolis --- jebkurš kolektīvisms,jebkurš likums visiem PERSONU IZšĶIDINA kāž sālas cilvēciņu jūrā ---- jebkurš individuālisms personu noizolē no visiem citiem -tāpēcx jebkāda kolektīvisma vai uindividuālisma filozofija reāli bnav izdzīvojama --tie ier fantomi un tujkšas iedomas -- atliek tikai PERSONALISMĀ balstīt gan filozofiju gan praktisko dzīvi--un jA TICĪGS MUSLIMS VAI ŽĪDELIS PERSONISKAS REBES UZTAISA UZ NETICĪGA VAI FALŠU DFILOZOFIJU DOMĀJOŠĀ DAREBA DEVĒJA--- TIE RĪKOJAS DIEVIŠĶI---- BET TĀDI KA TU IR NICINĀMI Kā BEZXDIEVĪGI MĒRKAĶI KAS MĒRKAĶOJas pēc figņigiem likunmiem----- jēžus atpestīja no ''bauslības lāsta'' ne tikai kristīgos --visu pasauli atpestīja no likumu virsvaras kAS PATIESĪBU ZAUDĒJUŠAJIEM BEZDIEVJIEM TIK SVARĪGA --LIBERASTI ATMETUŠI UN NOLIEDZ DIEVU BET TĀ VIWETĀ SMIRDOŠO NAc valsti un likumA virsvbaru šmugulē-- kretīni absoplūtie --- https://m.youtube.com/watch?v=DEwwh6yn-lI
Neesmu musulmanis, bet raksts ir ideoloģiski tendenciozs. Nezinātājs klāsta viedokli. Lūk, pāris piemēri, ar ko salīdzināt:
1. Vienu vakaru satikties ar sievieti un nākamajā dienā visai pasaulei izbazūnēt, kāda Tev viņa šķita. Kā viņa nepareizi šņori sašņorēja, kā viņai kūkas gabals bija pielipis pie mutes. Nu, forši.
2. Iestāties universitātē un pēc pirmās dienas klāstīt viedokli, kādi tur visi pasniedzēji dumi.
3. Bērna raudas par sliktajiem vecākiem, kas liek iet gultiņā, bet paši skatās televizoru.
Tak Tu papēti dziļāk, uzzini par viņu hierarhiju. Pamanīji nepilnību? Malacis. Tagad aizej pie augstākstāvošā un noskaidro, kāpēc viņiem rakstīts tā, bet dara citādi.
Par to mūziku man pirmā dzirdēšana, pazīstu vairākus patiesus musulmaņus, kuri ne tikai klausās mūziku, bet pat strādā darbu saistītu ar mūziku. Un šie cilvēki ir uzauguši ar Islāmu.
Un atkal sākas propaganda pret bēgļiem.
Ir diezgan skumji lasīt visus šos tekstus, kur cilvēki tiek iedalīti savējos un svešajos (vai latviešos un krievos), baltajos un krāsainajos, pareizi domājošajos un nepareizi domājošajos.
Kā gan jūs grasāties "integrēt" bēgļus, ja pat nespējat pieņemt krievu tautības Latvijas iedzīvotājus, kuri ir balti un nereti kristieši?
