To dara visi, tas nav noslēpums, tas ir normāli, tā vajag.
Viss šis notika kādus 10 vai 11 gadus atpakaļ, tagad mēs esam laimīgi precējušies un mēdzam pasmieties par atgadījumu, kas notika tik ļoti sen.
To dara visi, tas nav noslēpums, tas ir normāli, tā vajag.
Viss šis notika kādus 10 vai 11 gadus atpakaļ, tagad mēs esam laimīgi precējušies un mēdzam pasmieties par atgadījumu, kas notika tik ļoti sen.
Tātad kādu dienu mēs ar draudzeni devāmies uz vietējo veikalu, lai nopirktu pārtiku. Veikals neatradās ļoti tālu, bet mēs nolēmām braukt ar mašīnu, jo bija plānots pirkt ļoti daudz pārtikas. Mēs ieradāmies veikalā un viss bija kārtībā, sākām vākt nepieciešamās lietas un mierīgi staigāt apkārt. Kad bijām savākuši apmēram pusi no nepieciešamo lietu, es piegāju pie cita plaukta un mana draudzene pazuda no mana redzesloka. Ejot atpakaļ, es pamanīju, kā mana draudzene ātrā riksītī dodas uz veikala izeju. Es paķēru iepirkuma ratiņus un fiksi devos viņas virzienā, lai uzzinātu, ko pie velna viņa ir izdomājusi darīt. Saprotot to, ka es viņai sekoju, viņa paātrināja tempu. Es tiku līdz kasu zonai tad, kad viņa izgāja no veikala, ielēca mašīnā un aiznesās prom. (Lūdzu ņemiet vērā to, ka šis stāsts ir no laikiem, kad ne visiem bija mobilie telefoni un viņai tāda nebija.) Tātad atgriežoties pie stāsta. Stāvu es veikalā. Viens. Ar iepirkuma ratiņiem un sarakstu, kas jāpērk. Es nesaprotu, kas pie velna tikko notika, bet mana draudzene mani pameta veikala vidū, iepirkšanās laikā. WTF? Man nebija nejausmas, kas notika, bet vienu es zināju droši - man ir pilni ratiņi ar pārtiku un man nav mašīnas, ar ko to visu aizvest mājās. Beigās es nolēmu pabeigt iepirkšanos un savākt visas nepieciešamās lietas. Paralēli tam, es savā galvā domāju iespējamos scenārijus, argumentus un iemeslus tam, kāpēc viņa tā aizskrēja prom no manis. Savācis visus nepieciešamos produktus, dodos uz kasi un sāku visu krāmēt uz lentas. Sapakoju visu maisos, samaksāju un dodos ārā no veikala. Tajā brīdī, kad es spēru soli ārpus veikala, es ieraudzīju viņu nākam man pretī un smejoties. Caur histēriskiem smiekliem, viņa cenšas man paskaidrot, kāpēc aizskrēja prom. Tātad: Tajā mirklī, kad es veikalā piegāju pie cita plaukta, viņa gribēja palaist brango spiegu, jo neviena nebija apkārt, bet diemžēl viņas spiegam līdzi nāca arī kaut kas nepatīkamāks. Reaģējot acumirklī, viņa steidzās ārpus veikala zonas, lai dotos mājās un likvidētu sekas. Visu viņa esot darījusi tik ātri, lai paspētu atgriezties veikalā laicīgi, lai varētu savākt mani un mūsu iepirkumus. Lieki teikt, ka manas dusmas pagaisa, pēc šī stāsta izdzirdēšanas!
Man vienreiz piemetās šķidrinskis, izkāpjot no autobusa sapratu, ka līdz dzīvoklim nepaspēšu, nolīst īsti nav kur (mazpilsētas cents). Tā es tur stāvēju ar kājām krustā un domāju ko darīt. Kad biju nobriedis spert platu soli mērce bij biksēs. Sajūtas divējādas- atvieglojums, ka beidzot ir galā mokas, un šūdi vagā (pareizāk sakot sūdi manās bikšelēs). Sūdi biksēs, bet tik laimīgs es vēl nebiju bijis, tāds atvieglojums. Aizgāju līdz vecai fermai, pakāru bikšeles uz naglas, apslaucījos ar zāli un veciem salmiem un gāju māja. Paveicās ka podikā nevienu nesatiku. Varēja būt vēl sūdīgāk, varēju apdirsties autobusā. Pats labākais,ka biju pat vienā pieturā izkāpis padirs, jo nevarēju vairs izturēt, otro raundu biju domājis veikt mājās, bet tiku nokautēts jau izkāpjot pieturā.
p.s. ja iepriekšējā vakarā soļanka dīvaini garšo, nevajag sevi mierināt, ka gaunjau viss būs labi, jo nebūs.