Ir sarakstītas vairākas grāmatas par islama etiķeti. To autori paskaidro, kāda sieva ir pelnījusi kāvienu, ar ko tieši viņa būtu sitama, pa kurieni viņa būtu sitama un kas būtu viņai jāsaka kāviena laikā.
„Kā pareizi sist sievu”70
Muhameds Kamals Mustafa, autors grāmatai „Sieviete Islamā”.
„Sievieti nevajag sist pa jūtīgām ķermeņa vietām – seju, krūtīm, vēderu, galvu un tā tālāk. Sitienus vajag vērst uz konkrētām ķermeņa vietām, tādām kā rokas un kājas. Nav vajadzības izmantot pārāk resnu pātagu, pātagai vajag būt tievai un vieglai, tai nav jāatstāj uz ādas lieli nobrāzumi un zilumi. Tāpat arī sitieniem nav jābūt spēcīgiem un nesaudzīgiem, jo to mērķis ir nodarīt sievietei morālas sāpes, nevis fiziskas.”
Doktors Gazi Al-Šimari, ģimenes attiecību eksperts, Sauda Arābija.
„Nekad nesitiet sievietei sejā. Vīram jābrīdina sieva, cik reizes viņš tai sitīs: viens sitiens, divi, trīs, četri, desmit. Ja vīrs saka sievai: „Esi uzmanīga, bērni spēlējas pie plīts” vai „Aizved bērnus prom no elektrības rozetes”, bet viņa atbild: „Esmu aizņemta!”, tad sievai var iesist ar zobbirstīti vai ko tamlīdzīgu. Nekad nesitiet viņu ar ūdens pudeli, šķīvi vai nazi – tas ir aizliegts. Sitot sievu, jāievēro piesardzība, jo sāpju nodarīšana nav mūsu mērķis. Kad mēs sitam dzīvniekus, mērķis ir izsaukt sāpīgas sajūtas, līdz ar to piespiežot dzīvnieku mums klausīt, jo dzīvnieks nesapratīs, kad mēs tam teiksim: „Oh, kamieli, lūdzu, kusties uz priekšu!” Kamielis un ēzelis nesapratīs, ko no viņa grib, kamēr tam neiesitīs. Bet sievieti pirmām kārtām iespaido emocijas, nevis sāpes.”
Džordžs Buskē, autors grāmatai „Seksa etiķete islamā”
„Sievietes sist vajag, jā, tomēr pastāv neskaitāmi veidi, kā to darīt: ja sieviete ir tieva, tad sist vajag ar spieķi, ja viņa ir bagātas miesasbūves, tad ar kulaku, tuklu sievieti – ar plaukstu. Tādējādi sitējs nenodarīs ļaunumu pats sev.”
Programma „Šariats un dzīve”, televīzijas kanāls „Al-Džazira”.
„Sišana neder katrai sievai. Dažas sievas uztver kāvienu kā pazemojumu, kamēr citas pilnībā apmierina tas, ka viņas tiek sistas, un tieši uz viņām sitieni ir iedarbīgākais veids, kā panākt viņu paklausību gadījumos, kad viņas saceļas pret vīru gribu.”
Abdul-latifs Muštahiri, autors grāmatai „Jūs jautājat, Islams atbild.”
„Ja sievas izraidīšana no gultas nesniedz vēlamo rezultātu un jūsu sieva turpina būt nepaklausīga, tas nozīmē, ka viņa pieder pie auksto un spītīgo sieviešu sugas – viņas raksturu var labot ar sodīšanu, tātad – ar sišanu. Sist vajag tā, lai nesalauztu kaulus un neizprovocētu asiņošanu. Daudzām sievām ir spītīgs raksturs, un tikai sitieni viņas spēj nolikt vietā.”
Hasans Aša, autors grāmatai „Par sieviešu pakļaušanu islamā”
„Vīram ir tiesības pielietot miesas sodu attiecībā uz sievu šādos gadījumos:
-Ja viņa atsakās darīt visu, lai liktos pievilcīga sava vīra acīs;
-Atsakās apmierināt vīra seksuālās vajadzības;
-Pamet māju bez atļaujas;
-Pamet novārtā savus reliģiskos pienākumus.
Soda izpildes rīks (pātaga) jātur redzamā vietā, sievai par pastāvīgu atgādinājumu.”
Doktors Muhammads Al-Arifi, autors padomiem jauniem musulmaņu vīriešiem televīzijas šovā par ģimenes dzīvi televīzijas kanālā LBS TV
„Ir trīs sieviešu tipi, ar kurām nav iespējams sarunāties, iepriekš nenoliekot pātagu pa ķērienam. Pirmais tips – meitene, kura tikusi tā audzināta. Viņas vacāki tai teica: „Ēd!” – viņa atteica: „Negribu!” – un viņi sita viņu par to. Ar tādu sievieti iespējams uzturēt normālas attiecības tikai ar regulāru miesas sodu pielietošanu. Otrs tips – sieviete, kura ignorē savu vīru vai arī izturas pret to ar nicinājumu. Tādai arī palīdz tikai pātaga. Trešais tips ir izvirtusi sieviete, kura neklausa savu vīru, kamēr nedabū kārtīgu kāvienu. Sievieti vajag sist ar ko vieglu, piemēram, vieglu pātadziņu vai roku. Vīrs, kurš sit savu sievu, liek viņai saprast – sieviete, tu esi aizgājusi par tālu. Sitieni pa seju nav atļauti, jo zilumi uz sejas var padarīt sievieti neglītu.”