local-stats-pixel fb-conv-api

Nightmare 316

Lēna.

- Au!- klusām iespiedzos, kad izkrītu no vecā sarkanā ādas dīvana. Klusām pasakos vecākiem, ka nolēma atstāt paklāju. Paskatos uz Konoru, viņš guļ izpleties pa visu dīvānu. Pieceļos kājās un savācu drēbes, kas ir izlidinātas pa visu istabu. Konora drēbes nolieku uz dīvāna roka balsta, bet savējās saloku un iemetu savā somā, kura vakar tika nolikta pie kāpnēm. Somā atrodu tīrā drēbes un tās ātri uzvelku.

Aizeju uz virtuvi un saprotumu, ka mums nav nekā, ko ēst. Paņemu Konora mašīnas atslēgas un savu naudasmaku.
Iepirkumu groziņā lieku visu vajadzīgo- dārzeņus, dzeramo, saldumus, miltus, pienu.
Stāvu pie kases un gaidu, kad kasiere noskanēs katru preci, ko noliku uz letes.
- Lēna?- man aiz muguras jautā pazīstama balss, es lenām pagriežu galvu un ieraugu zilās acis, brūnos matus. Džeims savu skaistumu ir mantojis no savas mātes.
- Sveika!- klusām nočukstu un apkrītu sievietei ap kaklu. Man pārņem apskāviena siltums. Es ignorēju kasieres monotono balsi, kura saka cik man jāmaksā par pirkumu. Es ignorēju arī visus klientus, kuri stāv aiz Džeimsa mātes un neapmierināti mumrmina pie sevis.
- Es atvainojos!- Kasiere paceļ savu balsi.
- Es nepiedodu!- klusām pie sevis nomurminu, samaksāju par savu pirkumu, un kamēr kasiere skenē Džeimsa mātes produktus, es apskauju Džeimsa māti un ar skumju smaidu izeju no veikala.

Mašīna lēnām pieripo pie mājas, paņemu pilnos iepirkuma maisiņus un dodos iekšā. Atverot durvis dzirdu, ka Konors satrauktā balsī ar kādu runāju. Vējš aizcērt ārdurvis, Konors apklust. Viņš ar telefonu pie auss iznāk no viesistabas, viņam mugurā ir tikai šorti, pasmaidu ieraugot Konora augumu.

No Konora rokām izkrīt telefons, tas nokrīt uz laminētās grīdas, viņš pat nepaskatās uz savu telefonu, kas tagad mētājas uz grīdas.
- Kur tu biji, mīļā?- Konors mani cieši apskauj un paceļ gaisā.
- Es biju veikalā.-
- Kāpēc tu mani nepamodināji?
- Tu tik saldi gulēji, ka es nevēlējos.- iesmejos.
- Es saldi gulēju, kad tu man biji blakus.- Konors pasmaida un noskūpsta mani.

Paņemu iepirkuma maisiņus un dodos uz virtuvi, visu sapirkto nolieku uz virtuves galda un lēnām krāmēju ārā produktos.
Konors katru prodoktu paņem rokās, to apskata un noliek atpakaļ uz galda.
- Popkorns?- Konors paceļ augšā popkorna paciņas un pārsteigts jautā. Es neko neatbildu, tikai mazliet iesmejos un turpinu krāmēt prodoktus.
- Velns!- nočukstu
- Kas notika?- Konors satraucies pienāk man tuvāk un apskauj mani.
- Mums nav nevienu trauku- mazliet iesmejos. Izlienu no Konora apskāviena, paņemu mašīnas atslēgas, kuras atstāju uz virtuves galda.
- Lēna!- Konors mani sauc
- Nju?- pagriežos pret viņu, Konors ir atvēris vienu no skapīšiem. Skapīts ir pilns ar traukiem.

" - Traukus, mēs neņemsim.- jautāju mammai, kad viņa traukus kārto atpakaļ skapītī.
- Nē, tur mums būs jauni trauki, un ja kāds gribēs šeit padzīvot nebūs jāuztraucas par traukiem.- mamma ātri atbild un turpina kārtot sarkanos virtuves skapīšus.
- Jūs māju nepārdosiet?- pārsteigta jautāju.
- Protams, ne, šīs vienmēr būs mūsu mājas.- mamma iesmejoties atbild- Bet tagad ej saliec savas kastes mašīnā.- Neko nesakot izeju no virtuves, man rodas iekšējs miers zinot, ka šeit varēs atgriezties."

Pasmaidu par atmiņām. Šis notikums, atmiņas liekas tik senas, bet tas bija tikai pirms trīs ar pus mēnešiem.
- Lēna?- mani atpakaļ realitātē atsauc Konora balss, nolieku atslēgas atpakaļ uz galda un ar smaidu sejā atveru vienu no skapīšiem, kurā atrodas dažāda lieluma bļodas.
Bļodā uztaisu pankūku mīklu, jūtu ka ap manu vidukli apvijas Konora siltās rokas. Ieliku roku miltu pakā un no tās izvelku sauju miltu, pagriežos pret Konoru un viņam sejā iemetu miltus.
- Ak tā?- Konors jautā un pastiepjas pēc miltu pakas, bet es pirmā to paspēju satvert.
Aizskrienu uz otru virtuves galu un sagatavoju sauju miltu. Konors lēnā solī nāk man tuvāk, es tik pat lēni atkāpjos. Man vairs nav kur iet, es esmu piespiesta pie sienas, Konors ir pa visam tuvu, sauju kurā man ir milti, paceļu gaisā un miltus metu viņam virsū.
- Tas nav godīgi- Konors saka, es tikai iesmejos un paņemu vienu sauju miltu, kad taisos mest miltus, viņs saver manu dūri, kurā atrodas milti un to nelaiž vaļā. Konors uzsit pa manu otru roku, kurā stāv miltu paka. Daļa miltu ielido man sejā un matos, bet daļa nokrīt mums abiem uz kājām.
- Hei!- iespiedzos. Konors joprojā tur manu roku, uzsitu augšā miltu paku, visi milti, kas bija palikuši pakā tagad rotā Konora ķermeni, viņš atlaiž manu roku un pa to uzsit, milti ielido man matos.
Konors pievelk mani sev pa visam tuvu.
- Tu esi netīrs- nomurminu, viņš izpurina savu matus, milti kuri atradās Konora matos, tagad atridas manos. Pastiepjos pirkstgalos un noskūpstu Konoru.- Palaid mani, es iešu nomazgāties.
- Es tev palīdzēšu.- Konors čukst man ausī, dzirdu ka viņš smaida. Izlienu no Konora tvēriena un izskrienu no virtuves.
- Man vajadzēs tavu palīdzību, ja tu mani noķersi.- nokliedzos. Dzirdu ka Konors skrien man pakaļ. Skrienu trepju virzienā, kad esmu uz piektā pakāpiena, Konors mani saķer un pārmet pār savu plecu.
- Kur vanasistaba?- Konors jautā, kad viņš ir uzkāpis pa kāpnēm.
- Nezinu.- caur smiekliem saku. Konors pieiet pie pirmajām durvīm un tās atver, aiz durvīm plešas tumši zila istaba- Dilana istaba, nākamās durvis, ko atver Konors ir Stellas istabas durvis, pēc Stellas istabas durvīm seko vecāku guļamistaba. Es visu laiku skatos uz vanasistabas durvīm, kas ir Konoram aiz muguras un smejos.
Konors pagriežas uz otru pusi, otrā pusē ir tikai divas durvis- mana istaba un mana vanasistabas. Viņš pirmās atver manas istabas durvis. Viņš skatās uz manu istabu, istabā stāv tikai mans vecais rakstāmgalds, gulta un pie gultas ir naktskapīši. Istabas sienas ir melnā krāsā, bet visas sienas rotā balti burti.
- I'd rather be hated for who I am, than loved for who I am not. - Konors izlasa Kurta Kobeina atziņu, atziņu kura tika pati pirmā uzrakstīta ar baltiem burtiem uz melnās sienas.
- I'm B.I.T.C.H.
Beautiful
Intelligent
Talanted
Charming
Human- Konors lasa nākamo rakstu uz sienas, rakstu kurš tika uzrakstīts dienā, kad mani nosauca par kuci, dienā kad es iedraudzējos ar Emmu un iemīlējos Džeimsā.

- Kāpēc tā siena ir gaiš rozā un uz tās nekas nav rakstīts?- Konors jautā, kad ierauga sienu, kura ir tukša.
- Tā siena bija mana foto siena, kāda man tagad ir arī Dalasā.- atbildu. Konors pieiet pie tukšās sienas un atver durvis, kuras atrodas blakus sienai. Durvis atverot parādās gaiša vanasistaba. Konors mani noceļ no sava pleca un lēnām velk manas drēves nost.
Abi iekāpjam duškabīnā un atveram ūdeni. Stāvam zem ūdens strūklas, un veramies viens otram acīs. Ūdens lēnām aizskalo prom miltus no matiem, un no visa pārejā ķermeņa.

***

Stāvu pie plīts un gaidu, kad uzsils panna. Uzleju pirmos mīklas kausiņu uz pannas. Paņemu koka lāpstiņu un apgriežu pankūku, kad viena puse ir apcepusies zeltaini brūna.
- Tu nepareizi cep pankūkas- Konors atspiedies pret ledusskapi saka.
- Kā tad ir jācepj?- noņemot pankūku no pannas jautāju. Uzleju jaunu mīklas kausiņu.
- Skaties un mācies- Konors iesmejas un nostājas manā vietā pie plīts. Kad pankūkas viena puse ir apcepusies zeltaini brūna, viņš paceļ pannu augša un uzlidina pankūku gaisā. Pankūka apgriež vienu apli un iekrīt atpakaļ pannā, ar neizcepušos pusi uz leju.
- Kā?- es neticami jautāju.
- Nāc!- Konors ņemot pankūku nost no pannas saka. Uzleju jaunu kārtu mīklas uz pannas. Konors nostājas man aiz muguras, manu labi roku noliek uz pannas roktura un savu roku uzliek uz manas rokas.- Pacel pannu un to turot viegli pamet pannu, pankūka pati izlidos no pannas un tur atgriezīsies.- Konors skaidro.  Kopā ar Konoru uzmetam pankūku gaisā, kura drīz vien atgriežas pannā.- Tagad pati.- Konors saka un paiet dažus soļu malā.
Paņemu pannu aiz tās roktura un uzmetu pannu gaisā, pankūka paceļas vienu centimetru no pannas virsmas un nokrīt atpakaļ ar izcepučos virsmu uz pannas virsmas. Konors iesmejas, es viņam raidu skatienu "aizveries". Ar koka lāpstiņas palīdzību apgriežu pankūku.

Ar nākamām pankūkām man neizdodas labāk, vienmēr kad man pankūka atkrīt atpakaļ pannā, tādā pašā stāvoklī no kādas tā pacēlās Konors iesmejas.
Mīkla tuvojas beigām, uzleju nākamo kausiņu uz pannas.
Šoreiz ieliku lielāku spēku, kad metu gaisā pankūku. Pankūka uzlido krietnu gabalu virs pannas, bet tā tur neatgriežas atpakaļ, tā nokrīt uz plīts.
- Vienmēr atgriežas pannā?- skatotos uz Konoru, kurš cenšas novaldīt smieklus.
Uz pannas uzleju pēdējo kausiņu ar mīklu, es klusām nopūšos un uzlidinu pankūku gaisā, tā apgriežas pa savu asi un iekrīt atpakļ pannā ar izcepušos pusi uz augšu.
- Man sanāca- caur smiekliem iespiedzos.

Sēžam pie galda, mums priekš stāv šķīvis ar lielu kaudzi pankūku. Uzlieku sev uz šķīva vienu pankūku un to sasmēreju ar "Nutellas" šokolādes kremu.

- Lēna!- Emma kliedzot manu vārdu ienāk mājā.
- Nju?- griežot pankūku atsaucos. Emma ar Oliveru ieskrien virtuvē.
- Ooo pankūkas! Daudz pankūkas.- Emma ieraugot lielo pankūku šķīvi iespeidzas.
- Nāciet, cienājaties.- iesmejos un norādu uz tukšajiem krēsliem.
Iedodu abiem tīrus šķīvjus un galda piederumus.
- Āā, sveiks, Konor.- Emma ar pilnu muti sveicina Konoru.
- Sveika.
- Ko tu gribēji?- jautāju Emmai.
-  Es vairs neatceros.- Emma turpina runāt ar pilnu muti, kas man uzdzen smieklus.
- Ko jūs vēlāk darat?-
- Neko.- Olivers atbild Emmas vietā.
- Varbūt, vēlaties mums pievienoties.filmu vakaram.- jautāju.- Man ir viss nepieciešmais.
- Lieliska ideja.- Emma ar izēstu muti iesaucas.

Visi četri sēžam vecajā, sarkanajā ādas dīvānā. Emma sēž Oliveram klēpī, bet es starp Oliveru un Konoru. Atbalstu galvu pret Konora plecu un veros televizora ekrānā. Man klēpī stāv popkorna bļoda, kura drīz vien paliek tukša.
Izkāpju no dīvāna un dodos uz virtuvi pēc telefona.
Drīz vien pēc mana pasūtījuma, ir atvesta pica.
- Pica!- Emma iespiedzas, kad ierauga mani ienākam ar trīs lielām picas kastēm. No virtuves atnesu dzeramo un mēs visi turpinam skatīties filmas, ēdot, smejoties un raudot.

177 0 6 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 6

0/2000
Diršana... neviens neteiktu: "cienājies" par pankūkām. Drīzāk būtu: " pis prom no manām pankūkām"
2 0 atbildēt

ahh, ēdiens... emotion emotion

0 0 atbildēt