Tas notiek arī mūsdienās un arī vēsturiski. Smags bērnu darbs bojā bērna veselību, neļauj organismam attīstīties. Lielākoties tas tiek darīts galējas nabadzības dēļ, lai ģimenei būtu kaut rīsu bļodiņa lai uzliktu galdā.
Tāpēc, 10 gadīgie un jānākie, priecājieties ļoti, ļoti, ka esat piedzimuši Latvijā, kur jūs sāks eksplautēt pēc 18 gadu sasniegšanas.
Interncionālās organizācijas cīnās pret bērnu darbu. Par bērnu darbu, protams, netiek uzskatīts, tas, kad jūsu vecāki plaūdz jums ielikt drēbes veļasmašīnā un sakārtot savu istabu vai arī, kas tu dodies pie kaimiņiem un par nelielu samaksu lūdz nopļaut viņu mauriņu, sezonas darbs dārzniecībās (no 15 gadu vecuma) un palīdzēšana vecākiem dārza darbos. Šie darbiņi jums prasa vien dažas stundas maksimums un ne katru dienu, bet šie bērni strādā 12 un par vairāk stundas dienā, darbu, kas viņu vecumam ir par smagu. Un tas notiek 21. gadsimtā! Jebkurš darbs, pusaudžiem sākot no 15 gadu vecuma, nedrīkst iekļaut tabakas un alkohola izstrādājumu pārdošanu, kā arī kontaktu ar agresīviem, bīstamiem cilvēkiem, tāpēc tie ir principā celtniecības darbi puišiem un dārzniecības meitenēm.
Bērnu darbs nav jauna problēma, tie ir nodarbināti arī vēstures gaitā Eiropā un Amerikā, dažādās fabrikās, ogļu raktuvēs par ratiņstūmējiem un strādāja naktsmaiņās līdz pat divpadsmt stundām. Un pat pieaudzis cilvēks no šāda darba tik ilgi un nepārtraukti ir gatavs sabrukt. Kas palielinājās mājsaimniecību ienākumi un skolas kļuva pieejamākas, tad šī problēma būtiski samazinājās. Pirms 1940. gadiem daudzi bērni sākot no 5 līdz desmit gadu vecumam bija nodarbināti
Jaunattīstības valstīs, ar zemiem ienākumiem un grūti pieejamām skolām, bērnu darbs vēl joprojām ir milzīga pastāvoša problēma. Viens 2010. gadā subsahāras reģionā bija visaugstākais bērnu nodarbinātības rādītājs. Dažādu tautību bērni strādāja sev neatbilstoši fizisku smagu darbu, vidējais vecums bija aptuveni 8 gadi. No visiem šajā reģionā dzīvojošajiem bērniem, strādāja 50%. Iedomājieties, puse! Pusei no bērniem tik liegta izglītība un viņu neattīstījušies ķermeņi tiika un tiek pakļauti neadekvāti smagam darbam.
Lielāko daļu no šiem bērniem sāk nodarbināt pašu vecāki, tik tikko viņi spēk kaut ko noturēt rokās un vislielākie bērnu nodarbinātāji ir lauksaimnieki, pārtikas audzētāji. Pēc tam seko rūpnīcas, kurās vēl joprojām darbojas bīstami mehānismi, kuri ražoti, lai tos izmantotu pieaugušie un līdz ar to simtiem bērnu gadā kļūst par invalīdiem vai pat mirst. Kā jau minēju, galvenais cēlonis šai problēmai ir skolu trūkums un galējā nabadzība.
Nedaudz par Padomju Savienību, šo būs piedzīvojuši jūsu vecāki. Kaut gan bērnu eksplautācija tika aizliegta jau 1922. gadā, tomēr bērnu darbu izplatīja valdība, neatalgots darbs skolēniem brīvdienās, studentiem obligāti bija jādodas strādāt kolhozos. Šo praksi nodēvēja par ''Darba izglītību''. Jau kopš piecdesmitajiem gadiem bērniem bija jāstrādā savās skolā vasaras brīvlaikos, renovācijas darbos. Protams, nekādas samaksas nebija, dažreiz šajos darbos tika iesaistīti arī studenti, protams, arī algas nebija. Ierašanās obligāta. It kā bija nepieciešama atļauja no vecākiem, bet šis noteikums lielākoties tika ignorēts. 2012 gadā netālu no Nalčikas pilsētas auto notrieca vairākus skolēnus, nogalinot tos un tas pats notika arī ar viņu skolotāju, kurš viņus pārraudzīja. Bērni tīrīja ietvi blakus skolai.
Šobrīd visā pasaulē nodarbināti tiek no 250 līdz 304 miljoniem bērnu, statistikā ieskaitīts jebkurš bērns, kurš piedalās ekonomiskās aktivitātēs vecumā no 4 līdz 17 gadiem. Vispasaules Bernu aizsardzības organizācija lēš, ka sōbrīd tiek nodarbināti 153 miljonu bērnu vecumā no 4 līdz 14 gadiem (šajā vecumā Latvijā nav atļauts strādāt, tikai palīdzēt vecākiem mājas darbos, ko tiešām vajadzētu darīt). Ir ļoti grūti apkopot šo statistiku, jo bieži vien bērnus nodarbina pašu vecāki sev piederošos uzņēmumos un daudzas valstis atsakās izdot informāciju par bērnu darbu vai arī nav to apkopojušas vispār.
Pavisam mazi bērni tin cigaretes ar rokām, es šo mākslu paguvu vien 19 gadu vecumā, kojās.
ekspulatēt ir viens, bet darba tikumu audzināt no bērnibas pavisam kas cits. uzskatu, ka ir pienākumi un darbi mājas vai skolas kārtībā, ko bērnam var dot darīt un IR jādod. tagad jau pat bērnam nedrīkst likt pat tāfeli notīrīt, kur nu vēl lapas grābt pie skolas vai klasi tīrīt. absurds!
tieši dēļ šādām galējībām, kas notiek mazattīstīkākās valstīs, pieņem tizlus vispārinātus lēmumus par visiem bērniem un to nodarbināšanu. tas pats ar pārspīlētajām bērnu tiesībām šodien.
Ir ļoti žel šo bērnu ka viņiem nav iespēja izbaudīt bērnību 
kā tas būtu jadara bērniem.Tas liek aizdomāties un essmu ļoti pateicīgs ne par to ka uzaugu trūcīgos apstākļos bet par to ka man ir bijusi pasakaina bērnība 90s gados.
