Pirmais moments - vai cilvēks vispār spēj savā uzvedībā kādu no šīm īpašībām identificēt.
Nākamais - ko viņš par to domā, vai viņš to redz kā kaut ko sliktu. Vai viņš saprot, kā šī viņa uzvedība projicējas uz citiem un kā tas viņam atspēlējas. Vai tas spēj iejusties citu ādā un uz sevi paskatīties no malas.
Nu un tad trešais moments ir - pat ja viņš identificē šīs lietas un zin,ka tas nav labi, vai viņš vēlas labo gribu realizēt.
Bet apziņu uzkačāt traucē tieši nepiepildījums savā dzīvē. Ja cilvēks ir nepiepildīts, tad viņš vienkārši nevar pakāpties tālāk savā attīstībā, lai cik gudrus padomus arī nelasītu.
Un kas katram sniedz piepildījumu... tas arī ir risinājums, no kura visi labumi sākas. Bet nevar paļauties uz ārējām lietām, jo tās ir mainīgas, Kā pazudīs tā Jūs būsiet pie sasistas siles. Tāpēc labumi jāmeklē sevī.... atrasti, tie vairs neaizmuks un Jūs kļūsiet stabils.